Sāpes pēdā, vaina plecā 0
– Ne vienmēr vaina meklējama vietā, kur sāp, kā mēdz domāt. Ķermeni var salīdzināt ar telti. Ja visi tās stūri nospriegoti, tā ir simetriska un stabila, taču, līdzko kāds mietiņš palaists vaļīgāk, konstrukcija sašķiebjas, – skaidro Elita Salgrāve.
Piemēram, sāpes pēdā, uz kuru gulstas ķermeņa svars, var būt saistītas ar agrāk traumētu vai operētu plecu, jo ir mainījies kustību stereotips, gaita, svara slodze uz locītavām.
Kinezioloģe min vairākus piemērus. Kādam vīrietim ilgstoši sāpējis celis, taču, veicot muskuļu testu, noskaidrojies, ka vaina slēpjas gūžas locītavā. Kādai sievietei daudzus gadus bijušas sāpes kreisajā gūžas locītavā, taču pēc muskuļu testēšanas izrādījies, ka problēmas cēlonis meklējams mugurkaula jostas daļā. Protams, diagnozes noteikšanai ne vienmēr pietiek ar kinezioloģiju – nereti nepieciešamas arī citas izmeklēšanas metodes.
Kineziologi ņem vērā, ka iekšējie orgāni ir saistīti ar muskulatūru. Vislabāk tas redzams uz vēdera – vāji muskuļi un nepareiza stāja var liecināt par iespējamu problēmu tievajās un resnajās zarnās vai arī ginekoloģiskajos orgānos.
Kineziologi gan novērtē ķermeni vizuāli, gan testē muskuļus, gan uzklausa pacienta sūdzības un izvērtē, ko darīt – sūtīt pacientu pie cita speciālista, uz papildu izmeklējumiem, izmanto savas apgūtās ārstniecības metodes vai, ja nepieciešams, iesaka mainīt uztura paradumus.
Šķības muguras iemesls – zarnās?
– Pacienti pie kineziologa bieži vien ierodas ar daudzu gadu laikā veiktu izmeklējumu mapēm, kas lieti noder diagnozes noteikšanā. Esam kā rēbusu un krustvārdu mīklu risinātāji, kuri cenšas noskaidrot dažādu problēmu cēloņus, piemēram, kāpēc rokas vienā pozā sāp, bet citā – ne, – salīdzina Elita Salgrāve.
Runājot par galvassāpju iemesliem, citkārt cēlonis meklējams kustību un balsta aparātā, taču tikpat labi pie vainas var būt neatbilstoša asinsvadu reakcija, psihoemocionālais stāvoklis vai kas cits.
Muskuļu krampji var liecināt gan par magnija trūkumu organismā, gan muskulatūras pārslodzi muskuļu disbalansa dēļ, gan kustību trūkumu, gan stājas traucējumiem un citām problēmām.
Uztura, piemēram, piena olbaltumvielu, laktozes, fruktozes vai glutēna, nepanesība padara vājākas atsevišķas muskuļu grupas, kā arī maina stāju.
Bērnam uz zarnu trakta problēmām var reaģēt vēdera muskulatūra, tāpēc mainās stāja – izgāžas vēders, palielinās mugurkaula jostas daļas izliekums, sāk sāpēt augšstilbu priekšējie muskuļi un ceļi.
– Vecāki bieži brīnās, ka bērnam, kuram ir sāpes locītavās un šķība mugura, iesaku ievērot diētu, taču reizēm tādējādi var palīdzēt ķermenim nodrošināt pareizu muskulatūras tonusu. Novēršot uzturvielu uzsūkšanās problēmas zarnu traktā, pieaug muskulatūras spēks. Savukārt laika gaitā veidojušās pārmaiņas iespējams mazināt ar ārstniecisko vingrošanu, kas padara locītavas stabilākas, izturīgākas un uzlabo stāju, – liecina kinezioloģes pieredze.
Uztura nepanesība var izraisīt arī citas sūdzības, piemēram, nogurumu, koncentrēšanās grūtības, garastāvokļa svārstības, sāpes vēderā, alerģiju, ko iespējams novērst, pārskatot ēšanas paradumus.
Arī X un O veida kājas var būt saistītas ne tikai ar iedzimtām anatomiskām īpatnībām un muskulatūras tonusa pārmaiņām, bet arī zarnu trakta, ginekoloģisko un uroloģisko orgānu darbības problēmām.
Ar skatienu nākotnē
Izmantojot lietišķo kinezioloģiju, sākoties funkcionālām pārmaiņām jeb orgānu darbības traucējumiem, iespējams prognozēt veselības problēmas. Reizēm muguras sāpes liecina tikai par muskulatūras reakciju uz nepareizu pozu vai kustībām, taču pēc laika pārvēršas par organiskām pārmaiņām, piemēram, locītavu un mugurkaula deformāciju. Gūstot traumu, ķermenis neapzināti pielāgojas jaunajai situācijai, tāpēc vidēji sešu stundu laikā mainās poza un gaita. Kad ir sastieptas potītes saites, staigājot neapzināti liekam kāju citādi, sevi saudzējam. Gaitas stereotips mēdz saglabāties arī pēc bojājuma sadzīšanas. Tas, it īpaši, ja vēl palielinās ķermeņa svars, ar laiku var izraisīt sāpes citā locītavā, piemēram, celī vai mugurkaula kakla daļā.
Veicot muskuļu testu, kineziologs spēj arī prognozēt, vai pacientam nākotnē neattīstīsies artroze, osteoporoze, zarnu trakta slimības vai citas kaites.
4 iemesli, kāpēc svarīgi stiprināt muskuļus
1. Spriežot pēc stājas, speciālists var novērtēt muskulatūras tonusu. Lai ikdienā noturētu augumu vertikāli, atsevišķas muskuļu grupas vienmēr ir saspringtas. Savukārt netrenējot tie vājinās, stāja kļūst asimetriska.
2. Ja vienas muskuļu grupas ir spēcīgākas, bet citas – vājākas, nereti sasprindzinātajos muskuļos rodas sāpes, jo tie ir spiesti kompensēt novājināto muskuļu bezdarbību.
3. Kineziologs cenšas noskaidrot, kāpēc muskuļi ir vāji un kas tiem traucē atgūt spēku. Mēģinot tos atbrīvot, masēt, stiept, uzlīmēt teipus, sāpes mazinās, taču, nenovēršot problēmas cēloni, tās pēc laika atjaunojas. Centieni piespiest ķermeni darboties līdzšinējā režīmā, ko tas vairs nespēj, ir velti.
4. Situācija kļūst vēl sliktāka, pieņemoties svarā, – turpina novājināties vēdera muskulatūra, palielinās slodze muguras muskuļiem, mainās ķermeņa smaguma centrs, kas var paātrināt mugurkaula deformāciju, izraisīt starpskriemeļu disku problēmas.
UZZIŅA
Kinezioloģija ir viena no alternatīvās medicīnas metodēm, kurā uz cilvēka organismu raugās kā vienotu veselumu, cenšoties noskaidrot un novērst veselības problēmu cēloņus.
Pirmoreiz muskuļu spēku ar problēmām ķermenī saistīja amerikāņu ārsts hiropraktiķis Džordžs Gudhārts 1964. gadā. Viņš sataustīja muskuļa masā sabiezējumus, kurus izmasējot uzlabojās tā spēks. Pētot likumsakarības starp pārmaiņām ķermenī un muskuļu spēka pieaugumu vai samazināšanos, tika radīta lietišķā kinezioloģija.