Ko stādīt dzīvžogā 0
“Ja vēlas ierīkot dzīvžogu, cik tālu no kaimiņa sētas tam jāatrodas? Cik augsts tas drīkst būt? Vai ir nozīme debess pusēm? Gribu stādīt tūjas vai līdzīgus kokus, varbūt lazdas.” JĀNIS BĒRZIŅŠ CĒSU NOVADĀ
Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadošā pētniece Ināra Bondare uzskata, ka augšanas apstākļu ziņā vispieticīgākie ir dzīvības koki. Ja vajadzīgs norobežot gruntsgabalu, dzīvžogā var stādīt 1,5–2 m augstas dekoratīvās tūjas, kam nepieciešams reizi divos gados pielīdzināt dzinumus.
Ja vēlas skatu aizsegt ar vairāk nekā 2 m augstu cērpamo dzīvžogu, tas jāsaskaņo ar kaimiņu, jo tik augsta zaļā siena viņam var traucēt. Vajadzētu izvairīties no stāviem kolonnveida šķirņu kokiem, kas brīvi augošā dzīvžogā var izaugt līdz 3–4 m gari. Jāatceras, ka, stādot veidojamā dzīvžogā tūju sēklaudžus, tie sagādās vairāk rūpju nekā dekoratīvās formas, jo dzinumi nav izlīdzināti. Lai iegūtu skaistu dzīvžogu, galotnes un sāni tiem obligāti jāapgriež katru gadu līdz divām reizēm sezonā.
Lai dzīvžogs būtu ērti apkopjams no abām pusēm, dendroloģe iesaka kokaugus stādīt apmēram 1 m attālumā no sētas. Izvietojot pie paša žoga, izveidosies ļoti nepatīkama situācija, jo augi, plešoties plašumā, līdīs sētā.
Ļoti krāšņu dzīvžogu var iegūt, ziemeļu un rietumu pusē stādot īves. To skujas ir skaisti zaļas un spīdīgas kā ziemā, tā vasarā. Īve novērtēs nedaudz noēnotu vietu, jo tai nepatīk karstā pavasara saule un augs var apdegt. Skuju koks labi padodas veidošanai, tāpēc jau izsenis izmantots cirptiem dzīvžogiem. Vienīgais trūkums – īve ir lēnaudzīga.
Kupla, noturīga forma, blīvs zarojums ir Virdžīnijas kadiķa un Ķīnas kadiķa dekoratīvajām šķirnēm ar stāvu vainagu. No tiem var izveidot blīvu vienlaidu sienu. Nevajadzētu dzīvžogā stādīt klinškalnu kadiķa šķirnes, jo tās, it sevišķi dienvidu un austrumu pusē, nereti apdeg pavasara saulē.
Vizuāli izteiksmīgs cirptā dzīvžogā var būt dažādu šķirņu apvienojums, piemēram, pelēkā spireja ‘Grefsheim’ un Niponas spireja ‘Snowmound’, kuras kombinē attiecībā 5 : 5.
Norobežojošas sienas funkcijas labi pilda arī parastais ligustrs. Mūsu klimata apstākļos tas ir pusmūžzaļš krūms, kam salā nokrīt lapas. Piramidālās formas ar stāviem zariem dzīvžogā stāda 60–80 cm attālumā. Tad ātrāk saskaras vainagi un veidojas blīvs nožogojums. Var audzēt līdz 2 m augstumā.
Runājot par lapu kokiem, cērpamiem, fundamentāliem dzīvžogiem ļoti piemērots ir parastais skabārdis. Tam ir ļoti stingrs zarojums, tāpēc nožogojumam cauri neizlīdīs pat kaķis. Labi pacieš apgriešanu, var audzēt 1,5–2 m augstumā. Lai iegūtu perfektu formu, jācērp katru gadu 1–2 reizes sezonā (aprīlī un atkārtoti augustā).
Svarīgi
Ar kaimiņiem jāsadzīvo, tāpēc nav korekti, ja dārzu no kaimiņu gruntsgabala norobežo ar krūmiem, kas veido ļoti platu vainagu ar ķeburainiem zariem.
