Atis Jansons: Lielāki sodi par ātrumu nepalīdzēs, ja nebūs intensīvākas kontroles 5
Soda lielums ir, kā saka, sekundārs. Primāra būtu soda neizbēgamība, no kuras ātruma limita pārsniegšanas jomā Latvijā pagaidām nav ne miņas. Un nav nekādu pazīmju, kas liecinātu, ka paredzamas straujas pārmaiņas uz labo pusi. Fotoradaru skaits aug lēnām. Pārāk lēni. CP ekipāžu parādīšanās nu jau ir izbrīnas vērts retums, nevis pastāvīga, mobilizējoša, pati par sevi – pat bez apturēšanas un sodīšanas – disciplinējoša realitāte. Tādēļ ap sodu lieluma maiņām saceltais troksnis, manuprāt, drīz norims un būtiskas pārmaiņas ātruma klimatā nav gaidāmas.
Lai gan dažas iezīmes jaunajās APK tabulās (“LA” tās publicēja pagājušajā piektdienā) ir visai sakarīgas. Nezinu, tīšām vai nejauši – autori ir ievērojuši daudzviet ārzemēs lietoto tēzi – neaiztikt tos, kas brauc lēnāk par 85 procentu akceptēto ātrumu. Neaiztikt, jo tik lielu represīvu spēku, lai mainītu viņu ieradumus, nav pat Amerikā.
Kādi tad ir mūsu 85 procenti? Lūk, viens tipisks Latvijas maģistrāles punkts uz šosejas A1. Viena pērnā gada diena (sk. tabulas).
Tātad – ja naudas soda zemākā robeža ir 100 km/h (plus policijas mēraparāta kļūda), vairāk nekā divus tūkstošus (no nepilniem trim) braucēju sodīt neviens arī turpmāk nemēģinās. Virs simta varēja norauties uz 15 eiro. Tagad būs divreiz vairāk. Bet izredzes tikt pieķertam niecīgas. Un līdz 110 (plus kļūda) soda punktu nav. Vēl 430 var ieradumus nemainīt…
Atliek tie divi simti lidotāju, kuriem vajag (nez kāpēc?) vēl vairāk. Nu tad blieziet ar pa šamējiem! Ņemiet lielu naudu, ja viņi vēlas budžetu papildināt. Ņemiet tiesības nost. Tā viņiem vajag. Tikai, kā jau teicu iepriekš, kur ir tie bliezējspēki?
No 1765 šo LVC kontrolpunktu izbraukušajiem smagajiem, 85 procenti akceptēja ātrumu 90. Un var tā turpināt (ja vien saimnieki neliks braukt lēnāk un taupīt degvielu), jo jaunais sods ir mazāks par veco. Bija 15, būs 10 eiro. Un tas ir labi, jo tuvu vieglo limitam braucošs smagais traucē pārējos mazāk nekā savus 80 pedantisks ievērotājs. Kāds sods smagajiem virs 100 km/h? Kam tas rūp? Tādu faktiski nav. Lielo kravu vedēju sodīšana varētu dot kaut kādu efektu vien apdzīvotās vietās, kur viņu ātrums tiešām ir noziedzīgi bīstams.
Tātad – būtiskas pārmaiņas kustībā nez vai gaidāmas. Un ļoti žēl, ka pavisam ārpus likumdevēju uzmanības loka joprojām palikuši tie, kas brauc lēnāk par limitu pat saulainās vasaras dienās. Tabulā varat saskaitīt, ka tādu ir daudz vairāk nekā kriminālu skrējēju. Bet nemiera cēloņi ir pat tie, kas spēj kustēties zem 85 (vieglie) un 80 (smagie) – pavisam aptuveni tūkstotis (jeb piektdaļa no visiem), par vēl lēnākiem septiņiem simtiem nemaz nerunājot. Tieši nekādu – ne veco, ne jauno sodu neskartā ātruma zona (no zem 70 līdz 95 km/h) mūsu ceļos ir pārāk plaša un veicina gan vienkāršu neveselīgu spriedzi, gan daļu no prāviem pārkāpumiem.
Viedoklis
Oskars Irbītis, tieslietu eksperts, soda punktu dzēšanas kursu pasniedzējs: “Apskatot jauno sodu sistēmu par ātruma pārsniegumu, ir redzams, ka procentuāli vislielākais pieaugums (par 285%) ir par ātruma pārsniegumu 11 – 20 km/h, tātad mazliet ārpus mērīšanas kļūdas. Izklausās pēc biznesa interešu zonas, nevis rūpēm par drošību. Bet mani tas personīgi ne visai izbrīna un arī nepārsteidz – mūsu valstī satiksmes sodi diezgan tradicionāli ir saistīti ar budžeta papildināšanas mehānismu. Sodu palielināšana par liela ātruma pārsniegumu galā ir apsveicama, jo nav diez ko prātīgi pārsniegt atļauto kustības ātrumu vairāk nekā par 30 – 40 km/h, tas tiešām ietekmē drošību. Bet šādu situāciju ir maz, un biznesa tur nav.
Es ļoti ceru, ka līdztekus sodu palielināšanai tiks veikts arī uzstādīto zīmju audits un tiks vērtēts, vai tiešām visi ātruma ierobežojumi ir pamatoti un vajadzīgi.
Jāsaka arī, ka dažas sodu kategorijas ir tādas, ko ir grūti aizsniegt – diez vai smagais auto ārpus pilsētas daudzās vietās varētu pārsniegt atļauto kustības ātrumu vairāk nekā par 60 km/h… Soda punktu sistēmā nekas nav mainīts (vismaz nav nekādas informācijas par to). Galu galā soda punktu sistēma pašlaik strādā efektīvi un regulāros recidīvistus veiksmīgi piebremzē un disciplinē, bet tos, kam ar saprašanu sliktāk, atstāj bez tiesībām.
Man personīgi grozījumi ar satiksmi saistītajos likumos liekas visai nepilnīgi. Protams, velosipēdu satiksmes sakārtošanas centieni ir apsveicami, un cerams, kāds arī pakontrolēs likumu izpildi. “Velonacisma” izpausmes (uzskats par augstāko rasi velosipēdistiem) dažviet ir diezgan spilgti izteiktas. Izpaužas arī kā papildu tiesību pieprasīšana kombinācijā ar pilnīgu pienākumu ignorēšanu.
Bet ārpus papildinājumiem ir palikusi apļveida krustojumu sakārtošana un arī jautājums par apdzīšanu krustojumos. Radio ēterā kāds atbildīgais šos jautājumus nosauca par “neviennozīmīgiem”. Tas tāpēc, ka neviens vēl joprojām neveic CSNg iemeslu izpēti un apkopojumu (atkārtoju jau kuro reizi – policijas statistika nekādi neatspoguļo CSNg iemeslus – tā ir tikai notikuma fakta un vietas konstatācija). Neviens nav pamanījis, cik smagas sekas rada ceļu satiksmes negadījumi, kurus izraisa apdzīšana krustojumā kombinācijā ar otra auto veikto kreiso pagriezienu.
Bet dzīvosim, redzēsim, kas mainīsies, stājoties spēkā jaunajiem sodiem un satiksmes noteikumiem.”
