Trūkst ”iekšējās niezes” 9
A. Kronbergs: – Visa šī kontraversālā situācija ap LLMM konkursu, iespējams, ir radusies arī tāpēc, ka līdz šim trūcis skaidrojuma. Arhitekti nezina, kas ar to domāts un kas viņus īsti sagaida, kādas ir lomas un kādi ir noteikumi. Iespējams, ka atklātākā situācijā reakcija būtu citāda. Kopumā LLMM iecere ir laba, muzejs ir ļoti vajadzīgs. Droši vien derētu arī precīzāks skaidrojums nosaukumam. Šajā gadījumā Latvijas vārda iekļaušana nosaukumā arī rada zināmu neskaidrību.
J. Dripe: – “Latvijas Avīzei” vajadzēja šo sarunu noorganizēt agrāk, bet ļoti labi arī, ka tā notiek tagad.
K. Vanags: – Es arī par to priecājos un domāju, ka komunikācija patiešām varētu uzlaboties. Taču domāju, ka patiesībā varbūt šī uzšūmēšanās sākās tāpēc, ka LLMM publiskajā telpā tiek uzskatīts it kā par valsts projektu. Šis muzejs tiks celts par privāta fonda līdzekļiem.
J. Poga: – Mani vairāk satrauc kaut kas cits – pēdējā mēneša laikā esmu bijis auditorijās, kur citstarp pēkšņi jautājums – nu ko, Latvijas arhitekti neko nevar? Vajag ārzemniekus?
A. Kronbergs: – Daudz ko varam ļoti labi, bet iespējams, ka pilnīgi visu un vieni nevaram arī?
A. Sīlis: – Mēs taču paši tikko ar lielām pūlēm atcerējāmies dažus projektus, kas īstenoti ārzemēs.
K. Vanags: – Bet cik mēs paši esam gatavi trenēties? Sacensību Gugenheima muzejam Helsinkos rīkoja tas pats Malkolms Redings, kas organizē šo konkursu. Starp tūkstoš autoriem, kas piedalījās konkursā atklāti – tādi bija divas trešdaļas – nebija neviena no Latvijas. Tas liecina par intereses trūkumu piedalīties starptautiskos konkursos, jo “mēs jau tāpat nevinnēsim”.
Viedoklis
Kāpēc LLMM konkursam tika izvēlēts tieši slēgts modelis?
Malkolms Redings, “Malcolm Reading Consultants” valdes priekšsēdētājs: “Slēgts konkurss tika izvēlēts kā efektīvākais risinājums, aicinot piedalīties arhitektu birojus ar pieredzi laikmetīgās mākslas darbu izstādīšanā, ar pieredzi un izpratni par ilgtspējīgu būvniecību, kā arī pieredzi jaunas kultūras telpas veidošanā pilsētvidē. Pasaulē nav daudz arhitektu, kas atbilst šīm prasībām, un starp tiem nebija neviena Latvijas arhitekta. Slēgts konkurss ir piemērotākais, jo visi atvērtie konkursi ir loterija, nevis rūpīga atlase. Ārzemju arhitektiem nolikumā izvirzīta prasība piedāvājumu izstrādāt sadarbībā ar Latvijas arhitektiem. Tā iekļauta ar nolūku nodrošināties, lai metu izstrādē tiek likta lietā gan starptautiskā pieredze, gan zināšanas par lokālo kontekstu. Savā vairāk nekā 20 gadu ilgajā arhitektūras konkursu organizēšanas pieredzē esmu pārliecinājies, ka partnerība muzeja metu konkursā var pāraugt ilglaicīgās attiecībās, vietējiem arhitektiem strādājot pie jauniem projektiem ārzemēs.”
KAS NOTIKS TĀLĀK
Februāra beigās ārvalstu arhitekti ieradīsies Latvijā, lai tiktos ar Latvijas kolēģiem un sāktu kopīgu darbu.
Plānots, ka konkurss norisināsies līdz šā gada maijam.
Sabiedrībai būs iespēja apskatīt visus iesniegtos darbus īpašā izstādē.
Piedāvājumu vērtēs vietējie un ārvalstu eksperti.
Zaudējušās arhitektu komandas saņems honorāru, bet viena turpinās darbu pie muzeja izveides.
