– Interesanti, ka Dripes kungs vēl 2014. gadā kādā intervijā teica, ka tieši valstij jārūpējas, lai LLMM būtu, un ka tas jāceļ Latvijas arhitektiem. 9
J. Dripe: – Jā, toreiz tikko bijām ierakstījuši Nacionālās attīstības plānā trīs objektus – LLMM, akustisko koncertzāli un Daugavas stadionu. Divu stundu laikā valdība piešķīra 69 miljonus eiro mūsu drošības stiprināšanai, un tad jau vēl pat nebija bēgļu krīzes. Tieši tad arī sākās intensīvas sarunas ar Teterevu fondu un AB LV banku, ar ko valstij kopš 2005. gada jau bija sadarbība LLMM krājuma veidošanā. Līgumā starp KM un AB LV banku ir ierakstīts, ka tās krājuma daļa nonāks valsts īpašumā, ja valsts būs uzcēlusi LLMM, taču tad jau bija skaidrs, ka tas nenotiks. Tā brīža stratēģiskais lēmums bija, ka ir iespējama šī partnerība – ka investori būvē muzeju, bet valsts vienīgi sola deponēt savu krājuma daļu, lai tā būtu sabiedrībai pieejama.
K. Vanags: – Būtiski atzīmēt, ka valsts gatavība savu muzeja kolekcijas sadaļu uz laiku deponēt topošajam muzejam šobrīd ierakstīta vienīgi Nodomu protokolā. Turklāt, darbu deponēšana pasaulē ir vispārēja muzeju prakse, kas gādā par krājumu pieejamību publikai, nevis kalpo kā instruments muzeja stratēģiskās darbības kontrolei.
A. Sīlis: – Lai arī cik romantiski es savā iztēlē varētu uzburt Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda cēlos nodomus, jāsaprot, ka tā ir visā pasaulē pārbaudīta stratēģija – privātais investors attīsta degradētu teritoriju ar kādiem enkurobjektiem un viņiem ir pilnīgi vienalga, vai tas ir muzejs, koncertzāle vai kaut kas cits, kas šajā apkaimē varētu būt pieprasīts. Viņam ir vajadzīga “broša”, kas teritorijai rada finansiālu un ekonomisku vilkmi.
– Publiskajā telpā dzird lietojam nosaukumu “Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs”. Tas var kļūt maldinoši, nezinot visu šo fona informāciju.
K. Vanags: – Piemēram, “Lursoft” datu bāzē parādās vismaz 7500 uzņēmumu un nevalstisku organizāciju, kuru nosaukumā ietverts vārds “Latvija”. LLMMF dibinātāji ir Latvijas patrioti. Vārds “Latvija” šajā nosaukumā iederas pašsaprotami, jo topošais muzejs pagaidām ir vienīgais šāda mēroga laikmetīgās mākslas muzejs Latvijā.
