– Jums ir smalkas attiecības arī ar sabiedrību, kuras daļa ir arī arhitekti – kā jūs aizstāvat tās intereses? 9
– Valsts stratēģiskā interese un atbildība ir uzcelt Laikmetīgās mākslas muzeju, jo valstij piederošā krājuma daļa pašlaik glabājas sabiedrībai nepieejamā veidā. Tāpat nav iespējams iepazīt “ABLV bankas” īpašumā esošo LLMM krājuma daļu.
Nespējīgi vai netālredzīgi?
– Sīļa kungs, jūs esat viens no Latvijas arhitektiem, kurš daudz gan pats sadarbojies ar ārzemju zvaigznēm – piemēram, ar pasaulslaveno arhitektu Helmutu Jānu, tikpat prominento dizaineru Karimu Rašidu un citiem –, gan arī uzvarējis starptautiskos konkursos. Portāla “a4.d” diskusijā rakstījāt: “Šķiet, ka pieteikšos arī LLMM tusiņam, man ir viss kārtībā ar pašapziņu.”
A. Sīlis: – Manuprāt, Latvijas arhitektu kopienai situācija ar LLMM būtu jāpieņem kā iespēja iemācīties divas lietas. Pirmkārt, ka ir jādomā trīs soļus uz priekšu un, otrkārt, ja vēlies būt līdztiesīgs, tad tev jāpierāda, ka tiešām tāds esi. Ja šeit kāds būtu vinnējis Eiropā vai kaut kur citur starptautiskā konkursā un uzbūvējis pāris laikmetīgās mākslas muzeju un tad netiktu pieaicināts piedalīties konkursā, vienīgi tad mēs varētu sākt runāt, ka nav ievēroti kādi līdztiesības principi. Kāpēc tā nav noticis? Tāpēc, ka arhitektu cunfte vai nu ir nespējīga, vai arī nav tālredzīga. Ja neesam sevi pierādījuši kā tādus, kas spēj uzbūvēt šādas būves un sadarboties ar puspasauli, neradām potenciālajā investorā pārliecību, ka tiksim ar šo darbu galā. Protams, būtu pavisam atšķirīga situācija, ja LLMM būvētu valsts. Kāpēc valsts nenodrošina vienai savas sabiedrības daļai – arhitektiem, svarīgai radošai industrijai – iespēju uzbūvēt muzeju?
