Latvijas ”dīvaino” miljonāru vidū netrūka arī dažādu partiju politiķu, kuri centās izmantot valsts sviras sava maka pildīšanai. Šeit – ironijaa par tā laika socialdemokrātu līderu alkatību. Attēli no žurnāliem “Atpūta” (1926., 1930., 1938.), “Svari” (1929.), “Aizkulises” (1930.)

FAKTI 0

Kam Latvijā 20. gs. 30. gadu sākumā piederēja uzņēmumi (līdzās valstij un pašvaldībām)

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
Kokteilis
Viņos mīt neapdzēšama uguns! 5 datumos, kuros dzimuši paši karstasinīgākie partneri
Lasīt citas ziņas

Latviešiem – kokrūpniecība, liela daļa ķieģeļu cepļu, stikla fabriku, daļa metālrūpniecības uzņēmumu, zāģētavu, finiera fabriku, galdniecību, gandrīz visas pienotavas, lielākā daļa tipogrāfiju, ādas fabriku un būvniecības uzņēmumu.

Kopumā latviešiem piederēja uzņēmumi ar 17 500 strādniekiem – ceturtdaļa no visiem (1931).

CITI ŠOBRĪD LASA

Ārzemniekiem un cittautiešiem – visa eksporta rūpniecība, izņemot kokrūpniecību (gumija, papīrs, linolejs, lina diedziņi u.c.).

Vairāk nekā puse akciju sabiedrību pamatkapitāla piederēja ārzemniekiem, astotā daļa – vāciešiem un ebrejiem, septītā daļa – latviešiem.

Avots: Ekonomists, 1930.

Lielākie ienākuma nodokļa maksātāji

1938. gadā

No 50 000 Ls – 30 personas.

No 100 000 Ls – 13

No 150 000 Ls – 1

No 250 000 Ls – 2

No 550 000 Ls – 2

No 800 000 Ls – 1

No 1 400 000 Ls – 1 (maksājums Ls 500 000).

Avots: “Mūsu Īpašums”, 1939.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.