Un kas notika tālāk? 0
“Latvijā ir diezgan daudz bagātnieku, bet ne visi viņi prot skaisti dzīvot. Vieni glabā naudu ārzemju bankās, citi spekulē melnajā biržā un bieži pārspekulējas, citi atkal iztērē naudu pa krogiem un fokstrotgrīdām,” 1926. gadā sūrojās “Aizkulises”. Daudzi, arī latvieši, pirmajos pēckara gados bija centušies kļūt bagāti un pat tikuši par miljonāriem. Tomēr drīz bankrotējuši – šāds liktenis skāra spirtrūpniekus Goltus, Treimaņus, Andersonus, Zandbergus, arī daudzus privātos pienrūpniekus – piemēram, abus pulkvežus Ozolus – viens saimniekoja Platonē, otrs Ieriķos.
Turpretī 30. gadu sākumā Rīgā bijis kāds miljonārs Bērziņš, kurš bijis 42 namu īpašnieks galvaspilsētā un provincē. Turīgākajiem piepulcējies arī Kolonādes kioska īpašnieks Briņģis, kuram piederējusi arī muiža Lietuvā…
Nobeidzot kādu stāstu, vienmēr gribas vaicāt: un kas notika tālāk? Mēs zinām, cik varmācīgi tika sagrauta šī, iespējams, vieglprātīgā un žilbinošā, tomēr īstenībā smagā darbā izveidotā bagātības pasaule. Zinām par traģisko likteni, kas noziedzīgi tika pielemts splīnīgajai miljonārei Emīlijai Benjamiņai, izsmalcinātajam Rīgas patricietim Arvedam Bergam, uzņēmīgajam un strādnieku cienītajam fabrikantam Vilhelmam Ķuzem un daudziem, daudziem citiem. Zinām, ka Helmārs Rudzītis 1944. gadā emigrēja uz Vāciju. Tomēr tikpat daudz spilgtu personību likteņi nepelnīti ir nogrimuši kaut kur vēstures tumsā un joprojām gaida savu atklājēju.
