“Mandarīna” portrets interjerā 0
Kādi tad bija tipiska Latvijas “mandarīna” vaibsti – vismaz brīvvalsts laika preses skatījumā. Lūk, daži tolaik visbiežāk tiražētie stereotipi! Vispirmais, kas viņu iekārdina, ir iespēja labi paēst – “mandarīns” sēžas pie galda četras reizes dienā, un viņa ēdienkartē ir visdārgākais, kas vien Armijas ekonomiskajā veikalā dabūjams – putni, kaviārs, lasis, šķiņķis. Tad viņš iegādājas mašīnu – skaists “Cadillac”, “Chrysler” vai “Renault” maksā 500 000 rubļu (10 000 latu). Un pēc tam jau miljonārs sēž, lepni atgāzies, savā auto, un visi, kas to redz, vai mirst aiz skaudības. Taču “mandarīnam” ir arī “otra puse” – viņa pie savas modistes jau ir pasūtījusi dārgākās tualetes, sapirkusies dārglietas, kā arī, protams, izdīkusi vīram absolūti nepieciešamo eksistences minimumu – bizāmkotika mēteli, divus lapsas kažokus (pelēku un sudraba) un sabuļādas apmetni. Pēc tam “mandarīnu” pāris pievēršas mājas pirkšanai – tai jābūt ienesīgai ar pieciem stāviem un labā vietā, lai var izdevīgi izīrēt. Kad viņu īpašumā jau divas trīs mājas Rīgā un tās apkaimē, pienākusi kārta pašu pilij – īpašumam Mežaparkā. Un tad nu rodas problēmas, jo jaunbagātnieki ir nobrieduši, lai pārkvalificētos par īstu aristokrātiju. Tomēr viņiem pietrūkst gaumes un intelekta, lai izvēlētos “pareizās” gleznas, “pareizās” mēbeles utt.
