Ko īsti slēpj Baldones meži? 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ceturtdien, 30. jūnijā, Baldones pilsētas jaunajos kapos Latvijas ebreju kopienas pārstāvju un rabīna klātbūtnē ar attiecīgu ceremoniju notiks vairāk nekā trīsdesmit vācu okupācijas laika holokaustā nogalināto ebreju mirstīgo atlieku pārapbedīšana.
Līdz šim nezināms masu kaps ar vismaz 35 upuriem jūnija sākumā tika atsegts mežā pie Baldones. Tādos mērogos Latvijai tas ir unikāls gadījums.
“Visus šos gadus viņi atradās Pirmā pasaules kara tranšejā, tikai minimāli piesegti ar zemi. Tie cilvēki ir bijuši Baldones pamatiedzīvotāji, pirmskara Latvijas pilsoņi. Priekšmeti, kurus varēja atrast viņiem līdzās, liecināja par dažādām profesijām.
Piemēram, šuvējas, kas dzīvojušas pirmskara Baldonē,” teic meklēšanas vienības “Leģenda” vadītājs Tālis Ešmits.
“Leģenda” ekshumēšanas darbus veica 9.–10. jūnijā, bet, lai līdz tam nonāktu, vajadzēja vietējo vēstures entuziastu darbu vairāku gadu garumā. Baldones muzeja vadītāja pienākumu izpildītāja Anete Braufmane norāda, ka pēckara gados vietējie iedzīvotāji zinājuši par ebreju slepkavošanu mežā, taču ne tad, ne vēlāk par to atklāti nav runāts.
Baldones muzejā un muzejā “Ebreji Latvijā” tomēr glabātas vairākas vietējo iedzīvotāju liecības par toreiz notikušo. Tad pie traģēdijas apstākļu noskaidrošanas kopā ar palīgiem ķērušies divi Baldones muzeja padomes biedri – Juris Jeršovs, kurš pētniecībai veltījis vairākus gadus, un Ojārs Andersons, kurš ir arī Brāļu kapu komitejas biedrs.
Visbeidzot pie viņiem kā pavediens nonāca kāda kunga liecība, ka šie cilvēki, iespējams, aprakti Pirmā pasaules kara tranšejā. Līdz ar to kļuva zināma aptuvenā vieta – mežs pie Bērzenes upes aiz Riekstukalna
, stāsta Baldones muzeja vadītāja.
Konkrētā vieta atklāta vēlā 2021. gada rudenī. Tad ar Ķekavas novada domes atbalstu tālāk kārtots ekshumācijas jautājums. Zeme, kur atradās apbedījums, pieder uzņēmumam “Latvijas valsts meži”.
Sākotnējā apskatē pieņemts, ka apbedījumā bijuši 35 upuri, tostarp septiņi bērni, tomēr upuru skaitu ar tiesu medicīnas ekspertu palīdzību varētu vēl koriģēt, jo mirušo kauli apbedījumā vietām bijuši sajaukti.
Traucējums noticis pasen, par to ir divas versijas – vai nu kāds tur pagājušā gadsimta 80. gados, vai vēl senāk tiešām rakājies, vai vainojami meža zvēri, jo kaps jau pašā sākumā bijis sekls. Apbedījuma vietā blakus cilvēku mirstīgajām atliekām atrasti vairāk nekā 300 priekšmetu, tostarp upuru personīgās mantas, apavi, kā arī patronu čaulītes un lodes no ieročiem, ar kuriem veica noziegumu.
“Tiesu medicīnas eksperti, kas bija klāt, atrodot mirstīgās atliekas, secinājuši, ka noziegums veikts pavirši un diezgan brutāli. Bērni nosisti, jo nevienam nav saglabājies galvaskauss – tikai šķēpeles.
Arī šaušana notikusi no dažādiem leņķiem. Tikai diviem lode trāpījusi galvaskausā. Tā nav bijusi klasiska eksekūcija, jo šauts no visām pusēm,” tā Braufmane. Klasiskai nacistu okupācijas laika eksekūcijai tāpat neparasti, ka pie vairākiem upuriem atrastas zelta rotaslietas – auskars, masīvs medaljons divu siržu formā.
Par slaktiņa īstenotājiem pagaidām pilnīgas skaidrības nav. Vēsturnieks Kārlis Kangeris savos agrākos pētījumos norādījis, ka saskaņā ar nacistu okupācijas varas pavēlēm 1941. gada jūlija beigās Latvijas pilsētās un apriņķos veidotas vietējās palīgpolicijas vienības, kuru uzdevums bija, citējot augstākā SS un policijas vadītāja Baltijā SS ģenerāļa Hansa Ādolfa Pricmana atskaitē priekšniecībai 1941. gada 21. augustā ziņoto, “līdzdarboties boļševiku un žīdu tvarstīšanā”. Palīgpolicijas vienības līdzās nacistu Drošības policijai iesaistīja arī nošaušanas akcijās.
Pricmana ziņojumā atzīmēts, ka kārtības palīgpolicija Baldones apkārtnē iesaistīta “boļševiku un žīdisku elementu” masveida kratīšanās un piedalījusies “komunistu un politisko noziedznieku nošaušanā”.
Baldones muzeja vadītāja tomēr aizrāda, ka Baldones palīgpolicijā bijuši vien desmit cilvēki. Turklāt liecībās teikts, ka nāvei nolemtie uz mežu vesti reizē: “Spriežot pēc tā, cik dažādas patronu čaulītes mēs atradām, var pieņemt, ka ieroču bijis vairāk nekā desmit, līdz ar to arī akcijā piedalījušies vairāk nekā desmit cilvēki. Iespējams, bija iesaistīti “palīgi” no Rīgas. Varbūt tā pati “Arāja komanda”.”
Nozieguma laiks nav precīzi noskaidrots, taču jādomā slaktiņš noticis 1941. gada jūlija beigās vai augusta sākumā. Cilvēkus no sākuma izveda no mājām un turēja apcietinājumā ēkā līdzās Baldones sinagogai Liepu alejas un Kalna ielas stūrī, kas tika nodedzināta.
Nogalināšana veikta pievakarē. Ir versija, ka ebrejus vispirms arestējusi vietējā Baldones palīgpolicija, bet tad tā gaidījusi papildspēkus no Rīgas.
Braufmane atzīst, ka pilnīgi visu nogalināto identitāti noteikt nevarēs. Ir zināms Baldones ebreju saraksts. Daudzi aizgāja bojā Rīgas geto, tātad uz Baldones kapu neattiecas. Iespējams, izdosies atšifrēt dažas ģimenes: “Piemēram kurpnieka Langes ģimene. Pie viņiem atrada specifisku metāla mērlenti.”
