“Ko skolēni neapgūs šajā mācību gadā, to iemācīsies citu gadu!” Šuplinska par jauno izglītības saturu 65
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daļa skolu direktoru uzskata, ka labi tiek galā ar jaunā izglītības satura ieviešanu arī pandēmijas laikā. Tikmēr citi norāda uz virkni problēmu, kas traucē kvalitatīvi apgūt mācību vielu. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska mierina: ko skolēni neapgūs šajā mācību gadā, to iemācīšoties citu gadu, bet Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens secina: var vienoties, ka jauno izglītības saturu jāturpina ieviest, tikai skolām vajag lielāku atbalstu.
Tā īsumā varētu atstāstīt pagājušajā nedēļā notikušo Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdi, kurā sprieda par to, vai nevajag atlikt jaunā satura ieviešanu vai vismaz ieviest pārejas periodu, kurā jaunais saturs tiktu ieviests iespēju robežās, ņemot vērā arī nodrošinājumu ar mācību materiāliem.
Kad atgūs zaudēto?
Kā komisijas sēdē uzsvēra Ventspils 2. vidusskolas direktore Ināra Keiša: kaut arī pedagogi nav pret jaunā satura ieviešanu un apzinās, ka jāmainās līdzi laikam, tomēr jaunā izglītības satura ieviešana bijusi sasteigta un nepārdomāta.
Turklāt jaunā satura ieviešanu būtiski traucē pandēmija. Piemēram, Rīgas 40. vidusskolas direktore Jeļena Vediščeva norādīja: saskaņā ar jauno saturu 7. klasei jāapgūst darbs ar mikroskopu un 3D printeri. Mājās tas nav iespējams.
Mācīties traucē pat iepirkšanās ierobežojumi: piemēram, nav iespējams nopirkt krāsas un papīru, kas vajadzīgs vizuālās mākslas stundās.
Turklāt pērn pavasarī daļa topošo pirmklasnieku neapmeklēja bērnudārzu, līdz ar to nav pienācīgi sagatavoti 1. klasei, kas arī ļoti apgrūtina skolotāju darbu.
“Strādājam pēc labākās sirdsapziņas, bet redzam, ka nav kvalitātes,” tā J. Vediščeva. Viņa norādīja uz Valsts izglītības satura kavēšanos, izstrādājot rekomendācijas skolām. Piemēram, tikai 4. decembrī publicēts skaidrojums, kā vērtēt skolēnu darbu, kaut pareizi būtu bijis, ja šī informācija būtu jau pirms mācību gada sākuma.
I. Šuplinska uzskata: pandēmijas dēļ var mazināt apgūstamās informācijas un zināšanu apjomu, bet ne apgūstamo prasmju daudzumu. Un bez jaunā satura neiztikt, lai skolēni iemācītos prasmes izmantot arī nestandarta situācijās. Strādāt ar mūsdienu tehnoloģijām, piemēram, 3D printeri, skolēni iemācīšoties, kad atgriezīsies skolā.
Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse gan iebilda: vecākajām klasēm attālinātās mācības jau ilgst tik ilgi, ka ne vienmēr būs iespējams zaudēto atgūt. Piemēram, 12. klases to noteikti nevarēs.
Izcila vienošanās?
Tomēr daļa skolu direktoru uzskata, ka jaunā satura ieviešanu vairs neapturēt. Tās gan pārsvarā ir skolas, kuras bija iesaistītas jaunā satura aprobācijā. Tā Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas direktors Helvijs Valcis sacīja, ka nenodalot jauno un veco saturu: vienkārši jaunās metodes pamazām ieplūdinot skolas darbā.
Arī Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Lāce atgādināja, ka skolas varējušas trīs gadus gatavoties jaunā satura ieviešanai. Svarīgi esot sadarboties, piemēram, viņas vadītajā skolā stundas un mācību materiālu izmantošanu plānojot kopā visi viena mācību priekšmeta skolotāji. Protams, skolotāju slodze palielinājusies, tas Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) jāņem vērā, plānojot skolotāja darba apmaksu.
“Nu re, panākta izcila vienošanās, ka turpinām jaunā satura ieviešanu, tikai jāvienojas par atbalsta formām skolām un skolotājiem,” priecīgi secināja Saeimas komisijas vadītājs A. Ašeradens.
Bez eksāmeniem nevar
IZM arī šī mācību gada noslēgumā nav gatava atteikties no centralizētajiem eksāmeniem 12. klašu absolventiem, jo, kā sacīja I. Šuplinska, “ir svarīgi iegūt objektīvu vērtējumu”. Taču tikšot ņemts vērā, ka pandēmijas dēļ traucēta mācību vielas apguve, eksāmena saturs tam tikšot pielāgots. Jau tagad zināms, ka eksāmens svešvalodā, kas parasti notiek martā, šogad plānots maijā.
9. klašu absolventiem gan, visticamāk, eksāmeni nebūs jāliek, taču varētu būt jāpilda monitoringa darbi, lai skolēni saprastu, kuras spējas un prasmes tālākajā izglītības ceļā jāpilnveido. Šo darbu rezultāts gala vērtējumus neietekmētu. Eksāmenu atcelšanai gan ir zināms risks: piemēram, pērn novērots, ka, uzzinājuši, ka eksāmenu nebūs, slinkākie devītklasnieki vairs nemaz nav mācījušies.
Skolu direktori arī norādīja, ka joprojām nav IZM solītās vienotās platformas stundu tiešsaistēm un mācību materiālu izvietošanai, kas ļoti noderētu attālinātajās mācībās. I. Šuplinskas atbilde neiepriecināja: tāda būšot gatava vien septembrī.
Runājot par materiālo atbalstu skolotājiem attālināto mācību laikā, I. Šupliska norādīja, ka “katra pedagoga ieguldījums ir atšķirīgs, tāpēc nevar visiem vienādu atbalstu”.
Vienāds materiālais pabalsts gan plānots visiem pedagogiem, kas strādā bērnudārzos un speciālajās skolās un nav pārtraukuši darbu arī pandēmijas laikā. Katram iecerēts izmaksāt 300 eiro pirms nodokļu nomaksas. Valsts budžetam tas izmaksās 4,4 miljonus eiro. Savukārt par piemaksām skolotājiem, kuri strādā attālināti, skaidru ziņu vēl nav. Viens no kritērijiem, vai citiem pedagogiem pienāksies papildu materiālais atbalsts, ministres ieskatā varētu būt, vai skolotājs sniedz individuālās konsultācijas, “jo tas ir reāls virsstundu darbs”.
Skolotājiem pašiem jāpērk materiāli
Viena no problēmām, kas visbiežāk piesaukta saistībā ar jaunā izglītības satura ieviešanu, ir trūkstošie jaunajam saturam atbilstošie mācību materiāli. Tagad gan visi materiāli, ko šim mācību gadam izstrādājuši speciālisti projektā “Skola2030”, publicēti, taču mācību gada pirmajā pusē to nebija. Turklāt skolotāji norāda, ka to kvalitāte ne vienmēr ir cerētā, materiālu krātuve ir arī grūti pārskatāma, līdz ar to ne vienmēr var atrast vajadzīgo. Daudzi mācību materiāli skolotājiem jārada pašiem, bet tas prasa laiku, tāpēc vienai mācību stundai var nākties gatavoties līdz pat četrām stundām.
Tikmēr tīmekļa vietnēs, piemēram, “facebook” grupās, kur pulcējas skolotāji, notiek aktīva mācību materiālu meklēšana un piedāvāšana. Daļa pedagogu publicē gan saites uz noderīgiem mācību materiāliem, gan piedāvā savus materiālus. Daļa piedāvāto materiālu nav par brīvu, tie jāpērk, taču vienots valsts vai pašvaldību iepirkums nav paredzēts, tāpēc skolotāji tos pērk par savu naudu.
Viena no skolotājām, kas dažas reizes iegādājusies tīmeklī piedāvātos mācību materiālus, ir Sandra Goldberga, kas Ventspils 2. vidusskolā mazākumtautību skolēniem māca latviešu valodu un literatūru. “Mācību materiāli, ko var nopirkt internetā, nav dārgi. Ieviešot jauno saturu un mācot attālināti, slodze ir ļoti liela. Tāpēc labāk samaksāju tos dažus eiro par gatavu materiālu, nekā stundām gatavoju visu pati,” atklāj skolotāja. “Un saprotu skolotājus, kas nolēmuši tā mazliet nopelnīt. Ja stundām esi gatavojis materiālus, kāpēc lai atdotu tos kādam par velti.”
Limbažu Valsts ģimnāzijas direktore Gunta Lāce toties stāstīja, ka Limbažu novadā skolotāji kopīgi domā par mācību materiāliem un tos izstrādā. Viņasprāt, mācību materiālu trūkums nav problēma, bet gan izaicinājums.
A. Ašeradens komisijas sēdē sacīja: nav pareizi, ka skolotāji stundām gatavo paši mācību materiālus, iespējams, tie bieži vien ir ļoti līdzīgi: nav racionāli visiem darīt vienu un to pašu darbu. Tāpēc būtu jādomā, kā panākt, lai viena skolotāja veidotais materiāls būtu pieejams arī citiem, bet maksātu par to valsts vai pašvaldība. Līdzīgi spriež skolotāja S. Goldberga: pedagogiem nebūtu pašiem jāpērk materiāli: par to būtu jāgādā valstij un pašvaldībām.
Tikmēr I. Šuplinska lielu problēmu neredz: lielākā daļa skolotāju ir pieredzējuši, viņiem esot jābūt uzkrātiem mācību materiāliem, ko var izmantot, arī īstenojot jauno saturu. Tomēr, tā kā palielināts valsts finansējums mācību materiālu iegādei, skolām ir iespēja iegādāties pedagogiem nepieciešamos mācību materiālus.
Mācību materiālu tirgus tīmeklī
Viena no vietnēm, kas aktīvi piedāvā materiālus tīmeklī, ir “macibumateriali.lv”. Tās izveidotāja Egita Dreilinga “Latvijas Avīzei” stāsta, ka jau kopš 2017. gada tīmeklī publicējusi mācību materiālus, ko veidojusi saviem bērniem.
“Esmu ekonomiste, taču papildus esmu apguvusi nodarbības kursu “Pedagoģiskā procesa organizācija un vadība” un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursu “Pirmsskolas izglītības saturs un didaktika”,” teic Egita. Sākotnēji gribējusi piedāvāt materiālus citām mammām, taču tā nu sanācis, ka klientu lielākā daļa arī agrāk bija pirmsskolas un sākumskolas skolotājas, kas vēlējās dažādot un atsvaidzināt savu mācību materiālu bāzi. Ar laiku skolotājas pašas sāka pieprasīt izveidot konkrētus materiālus, kādu latviešu valodā nav.
Šobrīd vietnē “macibumateriali.lv” publicēti 758 mācību materiāli, 49 autori – pedagogi, logopēdi un vecāki – te pārdevuši savus izstrādātos materiālus. Katru dienu lapā tiek ievietoti vidēji pieci jauni materiāli. Vietne atlīdzību izmaksā, kad par autora iesniegto materiālu samaksāti vismaz 30 eiro. Līdz šim atlīdzības izmaksātas 23 autoriem, kas pēc nodokļu ieturēšanas mēnesī pārsvarā saņem 25–200 eiro. Taču bijušas arī lielākas summas. “Materiālus galvenokārt pērk fiziskas personas, dažos gadījumos tos ir iegādājušās privātas mācību iestādes, pašvaldību apmaksāti pasūtījumi vēl nav bijuši. Ļoti bieži redzam, ka skolotājas, kuras pašas tirgo materiālus, labprāt pērk arī citu veidotos,” stāsta Egita.
Vietnē piedāvāto materiālu cenas pārsvarā ir ap diviem un trīs eiro, ir arī izpārdošanas sadaļa.
