Ģibolu krustakmens staigāšana 0
Vismīklaināko un skaistāko tautisko rakstu krustakmeni mēs mērījām, kopējām un fotografējām 1996. gada 5. maijā Cēsu rajona Lenču pagasta meža laucē. Tautā to saukuši arī par Ģenerāļa kapu un arī par Ģibolu krustakmeni. Pēc veidola laivai līdzīga akmens plakanajā virsmā reljefi iekalts krustu krusts, kuram augšgalā ģeometriskā
ornamenta rotājums. Aiz zīmējuma plaknes sānu virsmā iekalts mazs, seklāks, paviršāks krusts. Ir vērojami arī citi gadījumi, kur krustakmenī ar rūpīgi iekaltu krustu blakus vai otrā pusē tiek iekalts vēl cits krusts, citam notikumam.
Kad 2012. gada rudenī gribēju tautisko rakstu krustakmeni atkal redzēt, uzzināju, ka tā agrākajā vietā vairs nav.
Pēc mana rosinājuma Guna Rukšāne sāka dzīt pēdas ceļojošajam Ģenerāļa kapam. Izrādījās, pirms gadiem piecpadsmit jocīgo akmeni puiši aizveduši uz māju pagalmu, lai ir par ko ciemiņiem brīnīties. Pēc kāda laika saimniece ievērojusi, ka mājās sākušās visādas nelaimes. Nu viņa stingri pieprasījusi akmens vedējam, lai steidzīgi šito nelaimes akmeni ved projām. Ja tā, neko darīt – aizveduši krustakmeni līdz kādai akmeņu kaudzei un nolikuši malā uz mutes, lai citiem nepiesaista uzmanību. Tagad Guna pēc pieciem gadiem pieprasīja kultūrvēsturisko akmeni uzrādīt. Bijis jānopūlas, lai atcerētos, pie kuras kaudzes, kurā malā toreiz dīvaino akmeni nolikuši. Sākumā Ģenerāļa kapu gatavojušies vest uz Cēsu muzeju. Bet tur nav atradusies pienācīga vieta. Galu galā Ģibolu krustakmeni aizveduši uz Lenču kapsētu, kur viens brīnumains milzis ar 18 krustiem jau stāv priekšā kopš nezināmiem laikiem pašā kapsētas kalna galā.
Sprēstiņu krustakmens atrodas pēc 65 gadiem Otra visbagātāk rotātā krustakmens zīmējumu pirms gadiem divdesmit man iedeva Aigars Liepiņš. Akmens esot zudis un nevienam nav atrodams. Pēdējo reizi romantisko akmeni mērījis, zīmējis un fotografējis gleznotājs Arvīds Gusārs 1949. gadā. Es šo ziņu pateicu Ansim Opmanim. Un, raugi, viņš ar īpašām metodēm dažās dienās ar uzticamiem palīgiem Sprēstiņu interesanto krustakmeni atklāja no jauna pēc 65 gadiem pie cilpu cilpām sarežģītām triju rajonu robežām. Akmens bija nogāzts pie zemes, dubļiem aplipis, ieaudzis lielā zālē pamestā laukā. Viņi šo krustakmeni uzcēluši atkal stāvus kā īstu pieminekli.
Akmens aizmugures pusē atklājies iekalts mazāks un vienkāršāks krusts. Atkal līdzīgi kā Ģibolu krustakmenim: kopainā neiederīgs cita laika, cita rokraksta iekalums. Vēl viens pierādījums, ka agrāk rūpīgi darinātam krustakmenim pēc ilgāka laika piekalts klāt vēl kāds ar savu rituāla vajadzību. Tas pats krusta koku princips.
