Sarunājoties ar viduslaiku kapsētu speciālistu, vēstures zinātņu doktoru Vitoldu Muižnieku, nonācām pie pirmā domas pavediena. Krustakmeņos, kuros iekalti daudzi mazi krustiņi, ir saskatāma līdzība ar krusta kokiem, un krusta iekalšanas motivācija varētu būt tā pati un rituāls līdzīgs kā krusta kokiem – katram aizgājējam iekaļ 0
savu krustiņu, lai dvēsele guļ mierīgi un nenāk uz mājām. Šāds ir Lenču krustakmens ar 18 krustiem, Emerķu – 15 krusti, Abavmuižas – aptuveni 10 krusti, Incēnu krustakmeņi – 7 un 8 krusti. Ja tā, tad šie krustakmeņi varētu būt negaidīti jauni, jo Austrumvidzemē dažās vietās krusta kokos krustus grieza līdz pat šim laikam.
Turpretim zem krustakmeņiem, kuros iekalti viens vai vairāki bruņinieku krusti ar izteikti paplašinātiem galiem kā Maltas krustiem, varētu būt seno karavīru apbedījumu vietas – Bīriņu un Rakšupes krustakmeņi.
Man ir zināmi četri krustakmeņi, kuros iekalti apaļie jumta krusti. J. K. Broces kapsētu zīmējumos no 18. gadsimta beigām un 19. gadsimta sākuma lielum lielā daļa redzami slīpie jumta krusti.
Auciema viduslaiku kapsētiņā, kas apņemta skaistā lapegļu rotā, ir divi krustakmeņi. Pirmais ir gaiši pelēka četrkantaina gneisa šķila, kurai uz trijām šķautnēm iekalti parastie latīņu krusti. Otrajā tumšajā gneisa akmenī, kas guļ plakaniski, ir iekalti trīs apaļie jumta krusti. Diemžēl miroņu mantas meklētāji kapsētu izrakņājuši no
vienas vietas lielākās un mazākās bedrēs.
Senie krustakmeņi šur tur atrodami arī mūsdienu kapsētās. 1994. gada rudenī pēc Artura Pormala ieteikuma apmeklējām Seces Ūzānu kapus, kur līdzās šā laika apbedījumiem ir četri senie akmeņi, no kuriem viena plāksne ar apaļā jumta krusta iekalumu.
Vēl saistošāk ir tas, ka kapsētas ziemeļaustrumu stūrī atrodas senais akmeņu krāvuma kaps. Slīpie un apaļie jumta krusti atrodami vairākās vietās ieskrāpēti Latvijas smilšakmeņu klintīs līdzās ar cita veida krustiem un maģiskajām burtnieku zīmēm.
