Vai tas ir valdnieka Hafra portrets? 2
Senie ēģiptieši statuju bija nodēvējuši par “šesep–anh”, kas nozīmē “dzīvais tēls”. Daži pētnieki, kuri nodarbojušies ar valdnieka Hafra (Hefrēna) piramīdas un viņa kapeņu–tempļa izpēti, uzskata, ka Sfinksai piemīt tieši šā valdnieka portretvaibsti. Secināts, ka tieši šeit viņa tēls, salīdzinājumā ar daudziem citiem skulpturālajiem portretiem, izpildīts visprecīzāk. Pilns statujas nosaukums skan šādi: “Dzīvais Hafra tēls ar guļoša lauvas ķermeni, apsargājot savu piramīdu.” Vēlāk apkaimes arābi to nodēvēja par “Abul Gol” – “Šausmu tēvs”.
Tutmosa IV stēlā, kas novietota starp Sfinksas ķepām, tas nodēvēts “Horem–Ahet–Hepri–Ra–Atumoms”, proti, “Ra divu apvāršņu vanags”. Senie grieķi to dēvēja par “har–mahisu”, uzskatot, ka Sfinksa ir mūžīgi nomodā, apsargājot piramīdas mieru, turklāt naktī redz vēl labāk nekā dienā un neredzamām saitēm ir saistīta tieši ar kosmosu…
Atbilstoši uzrakstam starp Sfinksas ķepām esošajā stēlā, tas radīts valdnieka Hafra laikā 2520.–2494. gg. p. m. ē. Un tas nozīmē, ka tam vajadzētu būt aptuveni tikpat daudz gadu, cik Hafra piramīdai, kas savukārt uzbūvēta aptuveni 2500. gadā p.m.ē. Tomēr, rūpīgi izpētot Sfinksu, japāņu arheologi profesora Jošimuras vadībā secināja mazliet negaidīto – skulptūras akmeņi apstrādāti ievērojami agrāk nekā piramīdas bloki.
Citos pētījumos atklātas lielas ūdens plūsmas erozijas pēdas, kas, iespējams, saistāmas ar leģendārajiem senatnes Lielajiem plūdiem, kas virzījušies no ziemeļiem uz dienvidiem, proti, pretēji Nīlas straumei. Ģeofiziķi pat precizējuši plūdu datumu – astoņi tūkstoši gadu p.m.ē. Savukārt atkārtotas analīzes šo erozijas datumu pārbīdījušas vēl tālāk – līdz 10. tūkstošgadei p. m. ē., turklāt uzsverot, ka tās pēdas attiecināmas uz klints apstrādāto daļu. Tostarp franču arheologi pauž: iespējamo plūdu datums sakrīt ar leģendārās Atlantīdas bojāeju, kas, atbilstoši Platona liecībām, notikusi 9600. gadā p. m. ē.
Leģendārais amerikāņu gaišreģis Edgars Keisijs savulaik apgalvojis, ka daudzi no tiem, kuri pameta bojā ejošo Atlantīdu, apmetušies Ēģiptē un tieši viņi arī radījuši Sfinksu. Starp citu – to netiešā veidā apliecina arī franču arheologi, kas konstatējuši, ka skulptūras sejas proporcijas nav raksturīgas parastam cilvēkam. Tāpēc itin nemaz nav izslēdzams, ka Sfinksa ir skulpturāls atlanta portrets.
