Foto – LETA

Žanna, 
pašvaldības darbiniece:
 “Atzīšos – nesekoju līdzi šīm politiskajām niansēm. Kā zinām, mainās kadri, bet kārtības valstī nav tik un tā – neiekasē nodokļus, ēnu ekonomika drausmīgos apmēros. Man pašai ik uz soļa ir pazīstami cilvēki, kuri gadu desmitiem saņem aplokšņu algas.

Lasītākie

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

TV24

“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana

RAKSTA REDAKTORS

“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku

Lasīt citas ziņas

Es vairs neticu, ka mūsu valstī kaut kas var mainīties. Tāpēc pat nezinu, ko taisās iecelt par jauno VID vadītāju. Varbūt esmu ļoti pesimistiska, bet nedomāju, ka var kāds personāžs atnākt un mainīt visu iekārtu vai uztaisīt revolūciju. Problēma ir dziļi pamatos, un to atrisināt nevar, tā teikt, virspusēji apmaisot. Iespējams, esam pārāk ilgi bijuši Padomju Savienības jūgā, un nespējam izaugt no stagnējošās domāšanas – ka tik pašam labi.”

Margarita Ivanenkova, 
bezdarbniece:
 “Kad strādāju par grāmatvedi, man problēmas sagādāja biežā nodokļu sistēmas maiņa. Esmu droša, ka gan privātpersonas, gan uzņēmēji vēlētos stabilitāti nodokļu sistēmā vismaz tuvākajiem 3 – 5 gadiem. Ja jaunā ģenerāldirektore padarītu nodokļu līmeni mazliet pro­gnozējamāku, es ļoti priecātos. Mazajiem uzņēmumiem biežā nodokļu maiņa var izrādīties liktenīga, jo ir dārga un nejēdzīga. Vēl būtu jārisina nodokļu apmēra problēma, jo šobrīd valsti pārņēmis “dzīvo šodienai” sindroms. Nodokļi ir milzīgi, cilvēki vairs netic, ka saņems pensiju vai kādas garantijas, tā vietā rauš, cik var, aploksnēs. Būtu jāizglīto un jāskaidro, lai cilvēkus pārliecinātu, ka nodokļi jāmaksā, tiesa, ne tik lieli kā šobrīd.”

“Spēlmaņu nakts” balvas sadalītas! Par gada aktieriem atzīti Māra Mennika un Kaspars Znotiņš

Psihologi nosauc galvenās pazīmes, kas liecina, ka cilvēks nav radīts attiecībām

Starptautiska žūrija Rīgas restorānus atzinusi par labākajiem Baltijā

Ģirts, 
jurists:
 “Noteikti būtu vēlams ieviest lielāku kārtību – gan paaugstinot VID darbinieku kvalifikāciju, zināšanas un izpratni, gan labāku informācijas, dokumentu apriti šajā iestādē, procesa optimizāciju, uzlabošanu. Protams, tas ir liels uzlabojums. Tas nav izdarāms īsā laikā, taču vēlams būtu gan. Tā būtu mana vēlme no uzņēmēja skatpunkta.”

Sarmīte Graudiņa, 
pensionāre:
 “Iespējams, būtu kas jāmaina nodokļu sistēmā. Būtu jāpievēršas faktam, ka tik daudzi uzņēmēji cenšas reģistrēt savus uzņēmumus ārvalstīs un ka mazajiem uzņēmumiem ir grūti attīstīties. Pat kaimiņvalstīm piederoši uzņēmumi Latvijā darbojas lieliski – lietuviešu veikali, igauņu lauksaimniecības firmas un daudzi citi, taču daudzi mūsējie tikai tiecas uz ofšoriem. Tas par kaut ko liecina. Esam maza valsts, kurā ir daudz mazo uzņēmēju, lauku saimniecību – tiem vajadzētu atvieglot nodokļu nastu, lai veicinātu attīstību. Pati vienmēr esmu maksājusi nodokļus un uzskatu to par normu, jo saprotu, ka pensija jānopelna. Mums visiem gribas atvieglojumus, garantijas, taču jāsaprot, ka tām kaut kur jārodas. Tāpēc skaidrošanu un izglītošanu labprāt sagaidītu arī no jaunās VID vadītājas. Tiesa, tikpat svarīgi arī ikvienam zināt, kur šī nauda paliek. Ja cilvēks zinās, ka naudiņu, ko šobrīd samaksā nodokļos, dabūs atpakaļ tad, kad būs vajadzība, viņš ar aploksnēm vairs nekrāmēsies.”

Viesturs Silamiķelis, 
fiziķis:
 “Sagaidu, ka nebūs savtīgu interešu, kukuļošanas, tā vietā – godprātīga attieksme gan pret darbu, gan cilvēkiem. Vajadzētu beidzot izbeigt zagšanu, kas notiek, balstoties uz tā saukto zaļo programmu jeb elektrības zaļo nodokli. Mēs – visi iedzīvotāji – dodam naudu, lai zaļā enerģija kļūtu kāda privātīpašums un labums. Mēs samaksājam, lai kāds kļūtu bagāts. Valsts arī ir kā parazīts – tā visu paņem, bet neko īsti negrib dot atpakaļ. Rietumeiropā redz un sajūt to, ka nodokļu nauda atgriežas pie tās maksātājiem, Latvijā tomēr valda nodokļu vienvirziena plūsma. Valstij ir piecus miljardus liels parāds. Man neviens neprasīja, vai es to vēlos, bet jāatmaksā tas būs kā man, tā manam dēlam. Viņš arī man pateica, ka netaisās atmaksāt zagļu sataisītu parādu, tāpēc pametīs Latviju. Šādu valsts parādu drīkstēja ņemt, tikai rīkojot referendumu. Nodokļi varbūt arī nebūtu par lielu, ja būtu redzama un jūtama to atdeve.”