Ko sagaidām, ko mums sola IV 7
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Latvijas Avīze” priekšvēlēšanu laikā turpina vērtēt partiju darbus un solījumus. Šajā reizē – politiķu atbildes uz jautājumiem par veselības aprūpes politiku Latvijā. “Latvijas Avīzes” redakcija konkrētos jautājumus, uz kuriem saņemtās atbildes šeit publicējam, uzdeva tām partijām, kurām ir lielākas izredzes pārvarēt 5% vēlētāju balsu barjeru.
Nākamajam veselības ministram – smaga nasta
Arī 14. Saeimas un valdības darba kārtībā būs valsts obligātā veselības apdrošināšana.
Politiskās partijas, kurām ir izredzes iekļūt 14. Saeimā, apņēmušās panākt veselības aprūpes finansējuma pieaugumu. Tas tiek solīts ikreiz pirms parlamenta vēlēšanām, taču joprojām Latvija medicīnai atvēlētā finansējuma ziņā ir vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienībā – ES tas vidēji ir 7% no IKP, bet Latvijā šogad – tikai 4,5 procenti. Pagaidām nekas neliecina, ka mūsu valsts tuvākajos gados šajā rādītājā tuvosies Eiropas valstīm.
Lielākais publiskais ieguldījums veselības aprūpē Latvijā tika sasniegts tieši pandēmijas laikā – tie bija 5,45% no IKP, bet pēc tam atkal sekoja kritums.
Valdības uzdevums līdz 1. oktobrim
Lai veselības aprūpē varētu ieplūdināt papildu naudu, jau ilgstoši politiķi runā par visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, un šajā ziņā 14. Saeimas deputātu kandidāti nav izņēmums. Apdrošināšanas ieviešana ir atlikta jau trīs reizes, tāpēc rodas pamatotas šaubas, vai to izdosies ieviest arī nākamajai valdībai un parlamentam.
Valdībai līdz 1. oktobrim ir jāiesniedz Saeimā likumprojekts par vienota valsts apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu no 2023. gada 1. janvāra. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (“AP”) sola to izdarīt, bet šā dokumenta projekta pieņemšana būs jaunās Saeimas ziņā. Pavļuts nācis klajā ar jaunu pavērsienu – par pamatprincipu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai plānots noteikt Latvijā deklarētu dzīvesvietu. Tātad valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus varētu saņemt tikai Latvijas valstspiederīgās personas, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu Latvijā. Taču līdztekus tam plānots, ka visaptverošā valsts obligātā veselības apdrošināšana tiktu ietverta kopējās nodokļu politikas bāzē. Pagaidām nav zināms, kādi papildu maksājumi no mūsu kabatas konkrēti medicīnai tiks prasīti.
Labklājības ministrija jau ir norādījusi, ka piedāvātais risinājums sasaistīt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ar deklarēto dzīvesvietu liegtu iespēju saņemt veselības aprūpes pakalpojumus personām bez deklarētās dzīvesvietas vai personām, kurām ir pagaidu mājoklis, patvēruma meklētājiem, bēgļiem u. tml. Finanšu ministrijai nav skaidrs, kā tiks nodrošināta visu personu iesaiste valsts obligātās veselības apdrošināšanas iemaksu līdzdalībā, sākot ar 2023. gadu. Tieslietu ministrija uzskata, ka saprātīgāk būtu līdz 2023. gada 1. janvārim atstāt spēkā esošo regulējumu, nesasteidzot jaunu prasību izvirzīšanu, pirms nav zināms kopējais finansiālais ietvars šīs sistēmas izveidei.
“Ja mēs gribam ieviest šo apdrošināšanas modeli, tad jārēķinās ar to, ka tas ir papildu maksājums. Jau šobrīd strādājošie maksā lielus nodokļus. Cik daudz cilvēku ir gatavi maksāt vēl vairāk? Valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana ir jāskata kopā ar visas nodokļu sistēmas pārskatīšanu. Šaubos, ka politiķi ir gatavi to darīt,” uzskata Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja un Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne Daiga Behmane.
Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene, kura kandidē “Jaunās Vienotības” sarakstā, ir pārliecināta, ka bez obligātās veselības apdrošināšanas “mēs turpināsim mīcīties uz vietas tāpat kā šodien”. “Tie, kuri grib dzīvot vecajā sistēmā, kur liela daļa par ārstēšanos ir jāmaksā no savas kabatas, tiem nekādu apdrošināšanas medicīnu nevajag. Ne velti tām valstīm, kuras nodokļu maksāšanas faktu kombinē ar valsts budžetu, nav tādu problēmu medicīnā kā Latvijā.”
Kļūdas ir jālabo
Kovida pandēmija Latvijai, tāpat kā citām valstīm, lika aizdomāties, cik svarīga ir efektīva un laikus nodrošināta veselības aprūpe. Piemēram, Jelgavas pilsētas slimnīcas vadītājs Kārlis Smilga atzina, ka krīzes apstākļos vienmēr tiek pieļautas kļūdas. “Visās pasaules valstīs var atrast kļūdas, bet Latvija īpaši izcēlās ar to, ka sadarbība starp ministrijām un Saeimu bija pārāk inerta. Krīzes apstākļos ātri lēmumi ir svarīgāki par bailēm kļūdīties. Bieži vien, baidoties saskaņot lēmumus, to pieņemšana tika nokavēta. Tam bija smagākas sekas nekā juridiskajam formālismam, kurš izrādījās svarīgāks par mērķi, proti, veselu, izdzīvojušu pacientu. Es gribu teikt pat tik skarbi, ka mēs ar juridisko formālismu būtībā nogalinājām cilvēkus,” atzina Smilga.
To, kurš pie kā ir vainojams, tagad risina tiesībsargājošās instances. Ģenerālprokuratūra tiesai nosūtījusi krimināllietu apsūdzībā par bijušās veselības ministres, “Attīstībai/Par” pārstāves Ilzes Viņķeles iespējamu bezdarbību saistībā ar Covid-19 vakcīnu pasūtījuma nenodrošināšanu.
Vairākas partijas, kurām tiek prognozēta iespēja iekļūt 14. Saeimā, savā programmā ir izteikušas vēlmi uzlabot veselības aprūpes sistēmas pārvaldību. Piemēram, “Apvienotais saraksts” ir par pašmērķīgas reformēšanas politikas pārtraukšanu, jo tas radot vien haosu, daudzas reformas nesasniedzot mērķi, pat novedot pie sliktām sekām. “Ja pieļautas kļūdas, tās jāatzīst un jālabo, nekaitējot tam, kas labs,” atzīmē šis politiskais spēks. “Progresīvie” programmā raksta: “Uzlabosim veselības sistēmas pārvaldību un efektivitāti.” Nacionālā apvienība sola: “Stiprināsim veselības aprūpes sistēmu un tās spēju piemēroties ārkārtas situācijām.”
Ja naudas nebūs, rindas kļūs vēl garākas
Daudziem kovida pārslimošana ir atstājusi smagas sekas uz veselību, tāpēc arvien pieaug to cilvēku skaits, kuriem nepieciešama ārstēšana un līdz ar to lielāks finansējums. Tā būs ļoti būtiska problēma 14. Saeimas deputātiem un valdībai, kur dabūt papildu naudu. Jāņem vērā arī tas, ka pandēmijas laikā pie ārstiem netika daudzi pacienti, kuriem saasinājās dažādas hroniskas kaites. Diemžēl valdība nav piešķīrusi vairāk līdzekļus šo pacientu ambulatorajai ārstēšanai. Taču to nevar teikt par medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumiem – šim nolūkam saņemti 1,9 miljoni eiro. Ja arī 2023. gadā no valsts budžeta ambulatorajiem pakalpojumiem netiks iedots papildu finansējums, tad garās pacientu rindas kļūs vēl garākas.
“Mani pacienti ļoti izjūt to, ka rindas ir ārkārtīgi lielas, jo ir daudz pacientu, kuru veselība cieš no vēlīnajām kovida sekām. Kā vienmēr, gada otrajā pusē netiek iedotas papildu kvotas, un tādēļ jau tagad ir tādas ārstniecības iestādes, kuras vairs nepieraksta pacientus vizītēm pie ārstiem, kā arī izmeklējumiem 2023. gada janvārī un februārī, jo tās nezina, cik liels finansējums nākamajā gadā tām tiks piešķirts. Līdz decembrim (ieskaitot) pieraksti esot pilni,” pastāstīja Dagdas ģimenes ārste Olga Golube.
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), atskaitoties šogad Saeimai par paveikto, nav pieminējis, ka papildu naudas trūkums kovidu pārslimojošo pacientu ārstēšanai ir problēma un kā viņš kopā ar veselības ministru Danielu Pavļutu (“AP”) to centīsies atrisināt.
Papildu nauda būs vajadzīga arī jaunajam mediķu atalgojuma modelim. Jāšaubās, vai šī valdība to paspēs pieņemt, jo tādā gadījumā būs jānorāda arī finansējuma avoti, kuri pagaidām ir neskaidri. Premjers Kariņš Saeimai stāstīja, ka “jaunā modeļa pamatā ir taisnīga, konkurētspējīga, caurskatāma un elastīga atlīdzības sistēma, kas motivē medicīnas personālu izvēlēties strādāt valsts, nevis privātajā sektorā”. Bet tas, kad un kā to ieviesīs, nav zināms.
Desmit politisko spēku pārstāvjiem, kas varētu pacīnīties par iekļūšanu Saeimā, vaicājām, kādi ir viņu piedāvātie risinājumi aktuālākajās problēmās veselības aprūpes nozarē.
1. Visaptverošā valsts obligātās veselības apdrošināšana trīs reizes atlikta. Vai atbalstāt to? Kāda būs jūsu rīcība, lai to ieviestu?
2. Kā uzlabosiet pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem – ārstiem un diagnostiskas izmeklējumiem?
Saraksts (izlozētais kārtas numurs, ar kādu startē vēlēšanās); partija; partijas pārstāvis, kurš atbild uz jautājumu
1. “Jaunā Vienotība”
Anda Čakša, 13. Saeimas deputāte
1. Mūsu atbilde ir “jā”, ar piebildi, ka jākonkretizē, ko tas nozīmē.
Galvenais apdrošināšanas mērķis ir uzlabot izmeklējumu, konsultāciju, ārstēšanas pieejamību, kā arī samazināt rindas. Tam ir nepieciešams stabili pieaugošs finansējums, neatkarīgs no politiķu, nozares vai iestāžu vadītāju tuvredzīgiem lēmumiem.
Visaptverošā valsts veselības apdrošināšana nozīmē, ka tā attieksies uz visiem, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā. Katram no šiem cilvēkiem ir finansiālās attiecības ar valsti. Būs nepieciešama papildu līdzekļu piesaiste ar mērķi palielināt saprātīgā laikā pieejamo medicīnas pakalpojumu klāstu, kā arī svarīgāko pakalpojumu vai pacientu grupu prioritizēšana.
2. Nav pieņemami, ka pēc rindu samazināšanas, kas bija saistīta ar manis veiktajām reformām nozarē, kad biju veselības ministre, un budžeta dubultošanu, tās, pateicoties nozares vadības kļūdām, atkal palielinās.
Tam ir dažādi iemesli, kurus var sagrupēt trīs blokos. Pirmajā blokā rindu pieaugums saistīts ar nepietiekamo finansējumu. Otrajā – ar konkrēto specialitāšu ārstu trūkumu, bet trešajā – ar to, runājot vienkāršā valodā, ka veselības aprūpes procesi tiek organizēti nejēdzīgi. Tāpēc arī mūsu rīcības plānā ir trīs konkrēti virzieni. Tur, kur trūkst naudas, – papildu finansējums. Tur, kur trūkst speciālistu, – valsts pasūtījuma un valsts stipendiju apjoma palielināšana. Tur, kur procesu organizācija klibo, nepieciešams vadībā pieaicināt kvalificētākus speciālistus.
Viens no soļiem labākam procesa menedžmentam būtu kopējas, visiem ārstiem pieejamas izmeklējumu un konsultāciju slēdzienu datubāzes veidošana. Tā palīdzētu ne tikai izskaust lielo izmeklējumu dubultošanos, bet arī ļautu labāk kontrolēt izmeklējumu kvalitāti. Tas palīdzētu samazināt garās rindas.
3. Zaļo un zemnieku savienība
Līga Kozlovska, Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente
1. Iesaistot neatkarīgos ekspertus un nozares speciālistus gan no valsts, gan privātā sektora, jāizstrādā mehānisms stabila veselības aprūpes budžeta pieauguma nodrošināšanai, kas ir saistīts ar makroekonomiskajiem rādītājiem, vidējo algu valstī un nostiprināts ar likuma spēku. Tuvāko divu gadu laikā veselības aprūpes budžetam ir jāpalielinās līdz 6% no IKP.
2. Mediķu atalgojuma kāpinājuma nodrošināšana ir prioritārs nozares attīstības nosacījums.
Tā kā sekundārie un terciārie veselības aprūpes pakalpojumi aizvien tiek centralizēti un attālinās no pacientu dzīvesvietas, reģionos īpaša uzmanība ir jāpievērš kvalitatīvas primārās veselības aprūpes nostiprināšanai un jauno speciālistu piesaistei darbam ārpus Rīgas. Tas ir panākams, pārņemot citu valstu pieredzi un ieviešot darba samaksā proporcionālu piemaksu par attālumu no Rīgas tādā apjomā, lai attālā pierobežas novadā atalgojums būtu trīs reizes lielāks nekā galvaspilsētā.
7. “Saskaņa”
Vitālijs Orlovs, 13. Saeimas deputāts un veselības ministra amata kandidāts
1. Mēs uzskatām, ka valstij būtu jāpalielina veselības nozares finansējums, vismaz līdz vidējam Eiropas Savienības valstu līmenim. No tā arī būs atkarīga valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana.
Igors Solomatins, Rīgas domes deputāts, acu ārsts
2. Veselības aprūpes sistēmā Latvijā nepieciešams veikt vairākas reformas: atcelt kvotu sistēmu; katrai ārstniecības iestādei jābūt tiesīgai slēgt līgumu ar valsti par pakalpojumu sniegšanu; medicīnisko pakalpojumu (medicīnisko manipulāciju) cenai jāatbilst pašizmaksai; nepieciešams dubultot vietu skaitu medicīnas nozares speciālistu apmācības programmās, kā arī izstrādāt un īstenot pasākumus, lai veicinātu jauno speciālistu palikšanu Latvijā. Patlaban ģimenes ārsti nevar izrakstīt pacientam nosūtījumu uz padziļinātiem medicīniskajiem izmeklējumiem, šādas tiesības ir tikai otrā līmeņa ārstiem jeb ārstiem speciālistiem. Savukārt vizīte pie ārsta speciālista dažreiz jāgaida pat sešus mēnešus, kas ir nepieļaujami ilgi. Tāpēc uzskatām, ka nepieciešams atļaut arī ģimenes ārstiem nosūtīt pacientus uz padziļinātiem medicīniskajiem izmeklējumiem.
Šobrīd Latvijā trūkst 300 ārstu un 8000 medmāsu. Taču valsts finansēto vietu skaits medicīnas augstskolās Latvijā pēdējo astoņu gadu laikā ir samazinājies no 280 līdz 230. Lai dubultotu valsts finansēto vietu skaitu, tuvākajā laikā būtu jāatrod finanšu rezerves, tostarp izveidojot Medicīnas izglītības fondu, kurā uzkrātos gan valsts līdzekļi, gan privātie ziedojumi. Būtiski ir samazināt PVN medikamentiem un medicīnas iekārtām. Tas padarītu medikamentus pieejamākus iedzīvotājiem. Savukārt PVN samazināšana medicīnas iekārtām palīdzētu apturēt medicīnisko pakalpojumu cenu pieaugumu.
11. Nacionālā apvienība “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK
Imants Parādnieks, Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos
1. Visaptverošā valsts obligātā veselības apdrošināšana ieviešama tad, kad būs pārliecinoši pierādījumi, ka tā ir labāka par pašreizējo sistēmu. Tāpat jāparedz, kā sistēma strādās kontekstā ar iesaistīto personu atbildību. Ir jānovērš riski, kas iespējami šādam modelim – ļoti augsts novēlotas ārstēšanas un invaliditātes risks, kas beigu beigās sabiedrībai izmaksās ļoti dārgi. Tāpat ieviešanas sākumā vajadzīgs valsts atbalsts obligāto iemaksu segšanai atsevišķām kategorijām, lai pieradinātu pie jaunās sistēmas.
2. Ir jānodrošina pietiekams finansējums veselības nozarei un soli pa solim jāvirzās uz integrētu veselības aprūpes sistēmu, kur pacients, nonākot ārstniecības iestādē un konstatējot nepieciešamību pēc papildu izmeklējumiem vai pakalpojumiem, tiek metodiski pareizi virzīts uz katru nākamo aprūpes posmu. Šāda sistēma faktiski nozīmētu finansējuma pārcelšanu no ļoti dārgās novēlotās ārstēšanas uz profilaksi un savlaicīgu ārstēšanu. Īpaši svarīga ir plaša profilakses sistēma, kā arī savlaicīga veselības aprūpes pieejamība bērniem. Tāpat jāvērtē valsts apmaksāto pakalpojumu kvalitāte un kopējās izmaksas, īstenojot principu “nauda seko pacientam”.
12. “Latvija pirmajā vietā”
Aiga Rotberga, ginekoloģe, veselības ministra amata kandidāte
1. Mēs atbalstām valsts obligāto veselības apdrošināšanu, novirzot daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa veselības aprūpes budžetā.
2. Reformēt veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību. Atcelt kvotu sistēmu, ieviešot principu – nauda seko pacientam, kas nozīmē, ka jebkurai Latvijas ārstniecības iestādei jādod vienādas iespējas noslēgt līgumu ar valsti (Nacionālo veselības dienestu) par pakalpojuma sniegšanu iedzīvotājiem. Tādā veidā tiks radīta veselīga konkurence ārstniecības iestāžu vidū un pacientam dota izvēle saņemt ātrāk medicīnas pakalpojumu. Valsts apmaksājamo manipulāciju tarifi neatbilst pakalpojuma pašizmaksām, tādēļ valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes nespēj piesaistīt speciālistus. Lai to novērstu, jāveic pakalpojuma (manipulāciju) cenas pārrēķins atbilstoši pašizmaksai.
13. “Konservatīvie”
Evita Zālīte-Grosa, 13. Saeimas deputāte
1. Sekojot OECD un PVO rekomendācijām, “Konservatīvie” atbalsta visaptverošas veselības aprūpes sistēmas ieviešanu, kas nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību ikvienam iedzīvotājam un tiktu finansēta no vispārējiem nodokļiem.
2. Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var uzlabot, palielinot nozares finansējumu, kuram būtu jāsasniedz vismaz 6% no IKP, kā tas paredzēts arī “Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam”. Vienlaikus ir jāraugās, lai jau esošais finansējums tiktu izlietots efektīvi un racionāli. Šeit izšķiroša loma ir funkcionālai veselības aprūpes digitalizācijas sistēmai un tās savienojamībai ar sociālajām datu sistēmām, lai nodrošinātu kvalitatīvus integrētos veselības aprūpes pakalpojumus. Tas paātrinās ārstniecības procesu un būtiski ieekonomēs gan cilvēkresursus, gan finanšu resursus. Digitalizācija nodrošinās uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu, ietverot valsts apmaksātās veselības aprūpes sistēmas izvērtējumu atbilstoši sistēmā ieguldītajiem resursiem un sasniegtajiem pacientu ārstēšanas rezultātiem.
14. “Katram un katrai”
Solvita Zvidriņa, partijas valdes locekle
1. Neatbalstām jaunu papildu obligāto maksājumu sabiedrības locekļiem. Obligātā apdrošināšana jau neuzlabos veselības pakalpojuma kvalitāti, pieejamību. Tieši pretēji, var rasties situācija – nav obligātās apdrošināšanas, nav pakalpojuma. Satversmē noteikts, ka “valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu”.
2. Uzskatām, ka primārās veselības aprūpe ir vājākais Latvijas veselības aprūpes sistēmas posms. Valsts par savas sabiedrības locekļu veselību rūpējas novēloti, tad, kad kaite vai slimība ir ielaista. Tas notiek arī ārstu pieejamības problēmas dēļ. Tāpēc plānojam palielināt ģimenes ārstu skaitu, kā arī mazināt birokrātiskās formalitātes.
Lai uzlabotu veselības aprūpes pieejamību, nepieciešams finansējums. Plānojam novirzīt veselības jomai papildu 1% no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, tas veidotu papildu aptuveni 100 miljonus eiro gadā.
15. “Progresīvie”
Edgars Labsvīrs, veselības darba grupas vadītājs partijā un veselības ministra amata kandidāts
1. Atbalstām vienlīdzīgas iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem saņemt pilnvērtīgu valsts apmaksātu veselības aprūpi, neatkarīgi no turīguma, vecuma, dzīvesvietas un konkrētu nodokļu nomaksas fakta.
2. “Progresīvie” aicina diferencēt ģimenes ārstu atalgojumu tā, lai mazinātu pieejamības nevienlīdzību starp Rīgu un reģioniem. Tas nozīmē, ka lielajām Rīgas un reģionālajām slimnīcām ir jāuzņemas virsvadība un jāsadarbojas ar lokālajām ārstniecības iestādēm, speciālistiem aktīvāk braucot konsultēt uz reģioniem.
Medicīnas māsu kompetence ir jāpaplašina: vairāku ar dokumentu pildīšanu vai hronisko pacientu aprūpi saistītu uzdevumu deleģēšana māsām ļautu ārstiem vairāk laika veltīt viņu kvalifikācijai atbilstošam darbam.
Līdzīgi kā pēc “zaļā koridora” principa onkoloģijā, ir jāievieš standartizēti algoritmi izplatītākām slimībām, kas palīdz prioritizēt tos pacientus, kam medicīnas pakalpojums ir nepieciešams steidzami.
Visbeidzot, ir jāpāriet uz fiksētiem pacienta līdzmaksājumiem par hospitalizāciju (neatkarīgi no ilguma) un par kompensējamiem medikamentiem (neatkarīgi no diagnozes un zāļu cenas).
16. “Attīstībai/Par”
Daniels Pavļuts, veselības ministrs
1. Veselības ministrija ir rosinājusi kā pamatprincipu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai noteikt Latvijā deklarētu dzīvesvietu. Diemžēl, neskatoties uz jautājuma regulāru virzīšanu, vienošanos ar citām ministrijām un koalīcijas partijām nav izdevies panākt. Galvenais iebildums, ar ko sastopamies, ir tas, ka zināms skaits cilvēku dzīvesvietu deklarējuši Latvijā, bet patiesībā dzīvo citur. Uzskatu, ka dzīvesvietas deklarācijas problēmas risināmas citiem līdzekļiem, nevis ar mediķu rokām. Veselības aprūpes mērķis nav kontroles mehānisms, bet cilvēka veselības nosargāšana. Tāpēc vēl līdz 1. oktobrim atkārtoti virzīšu izskatīšanai koalīcijā un Saeimā šo iniciatīvu.
2. Lai uzlabotu pieejamību ārstiem un diagnostiskas izmeklējumiem, būtiski un atbilstoši reālajām izmaksām jāpalielina finansējums valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Pēdējo četru gadu laikā esam palielinājuši veselības budžetu no miljarda līdz pusotram miljardam eiro jeb par gandrīz vienu IKP procentpunktu. Lielākā daļa no tā – 364 miljoni – mediķu algām, kuras teju dubultotas. Turpināsim iesākto, jo veselības nozares finansējumam tuvāko septiņu gadu laikā jāpalielinās līdz 6% no IKP un jātiecas to tuvināt 10%. Vienlaikus turpināsim uzlabot ieguldītā pārvaldību.
Atbilstoši jaunajam atalgojuma modelim turpināsim palielināt arī mediķu algas. Jomās, kur trūkst speciālistu, palielināsim valsts apmaksāto studiju vietu skaitu. Īstermiņā apsverami trūkstošos speciālistus piesaistīt no citām valstīm. Tāpat rindas mazināsim ar profilaksi, veselīgu dzīvesveidu, lētākām zālēm, rehabilitāciju un sociālo atbalstu.
18. Apvienotais saraksts
Ilze Ortveina, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenā māsa, Latvijas Reģionu apvienības valdes locekle
1. Strādāsim pie pakāpeniskas apdrošināšanas sistēmas ieviešanas, sabalansējot valsts iespējas sniegt veselības pakalpojumus Latvijas iedzīvotājiem ar iespējām piesaistīt papildu līdzekļus apdrošināšanas polišu piedāvājuma rezultātā.
Kopumā tomēr ir jāturpina paaugstināt valsts budžeta proporciju veselības aprūpes nodrošināšanai, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus un situāciju pasaulē.
2. Pārskatīsim esošo slimnīcu efektivitāti reģionos. Strādāsim, lai izveidotu pēc novadu principa reģionālos primārās veselības aprūpes centrus, kas nodrošinātu sadarbības modeli rindu mazināšanai, ārstniecības personu pieejamībai un medicīnas iekārtu efektīvai izmantošanai.
Valstī darbojas publiskā un privātā medicīna, kur sadarbības rezultātā arī var tikt uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.
