Ko sagaida no veterinārārsta mūsdienīgā piensaimniecībā 0
Tiekoties ārzemēs ar kādu 1000 govju ganāmpulka īpašnieku, radās jautājums, kāpēc ikdienā ārzemēs veterinārārsts fermā nestrādā, bet viņam pieņemti darbā divi. Vai govis šajā fermā slimo vairāk, vai mēs darām kaut ko nepareizi? Turpinot diskusiju ar saimnieku, izkristalizējās vairākas atbildes: ārstēšana, profilakse un ik pa brīdim dzemdību palīdzība govīm ir vajadzīga visur pasaulē, jo govis slimo visur; konkrētā gadījumā darbā pieņemti nevis veterinārārsti, bet veterinārfeldšeri, kuri izpilda veterinārārsta noteiktos ārstēšanas protokolus; cilvēki, kuri izpilda veterinārārsta noteiktos slimību un ārstēšanas protokolus, var arī nebūt ar veterināro izglītību, bet ir apmācīti veikt šīs procedūras; mūsu valstī veterinārārsts vairāk tiek uztverts tikai kā slimo dzīvnieku ārstētājs, bet attīstītajās piensaimniecības valstīs veterinārārstu izmanto arī kā padomdevēju ganāmpulka veselības un slimību profilakses jautājumos; veterinārārsta pakalpojumi ir nosacīti dārgi, un izmantot veterinārārstu tehnisku ārstēšanas manipulāciju veikšanā nav lietderīgi. Tāpēc īsumā uzrakstīšu par veterinārārsta lomu, lai mūsu saimnieku konkurētspēja palielinātos arī pasaules mērogā. Jo mums ir cieši jāraugās un jāmācās no labākajiem piemēriem pasaules piensaimniecībās.
Veterinārārsts sniedz neatkarīgu profesionālu viedokli
Ganāmpulka kopējai veselībai un sekmīgai atražošanai ir nepārvērtējama loma veiksmīgas saimniekošanas nodrošināšanā. Bez veterinārārsta līdzdalības to nav iespējams panākt. Ļoti svarīgs ir šis veterinārārsta profesionāli neatkarīgais viedoklis. Parasti saimnieks, izvēloties veterinārārstu vai uzņēmumu (klīniku), kas sniegs veterināros pakalpojumus, noslēdz ar to mutisku vai rakstisku vienošanos. Tas, ka ir noslēgts līgums ar veterinārārstu, nenozīmē, ka viņš izmeklēs katru slimo dzīvnieku vai pārbaudīs katras govs iespējamo grūsnību. Protams, to var darīt, un īpaši kāda dzīvnieka ārstēšanā veterinārārsta pakalpojumus izmanto mazākos ganāmpulkos, turpretim lielajos ganāmpulkos to vairāk veic speciāli apmācīti cilvēki. Protams, tas notiek saskaņā ar veterinārārstu, kurš piedalās ārstēšanas protokolu izstrādē un pēc saimnieka uzaicinājuma piedalās arī personāla apmācībā šo procedūru veikšanai.
Veterinārārsta un saimnieka sadarbības jomas
Minēšu dažas galvenās jomas, kur saimnieks sadarbojas ar veterinārārstu.
Atražošana. Šis jautājums ietver: grūsnības noteikšanas shēmas, metodes, biežumu; meklēšanās noteikšanas veidu analīzi un izvēli; optimālās sinhronizācijas programmas izvēli konkrētam ganāmpulkam; brīvprātīgā gaidīšanas perioda optimālo izvēli, dzemdes un olnīcu slimību profilakses un ārstēšanas protokolu izstrādi un, ja nepieciešams, izmeklēšanu un ārstēšanu; papildu faktoru izvērtēšanu, kas ietekmē govju auglību.
Tesmeņa veselība un piena kvalitāte. Te ietilpst: ārstēšanas protokolu izstrāde mastīta gadījumā, kuras govis ārstēt un kuras ne; zāļu izvēle konkrētā ganāmpulkā, ārstēšanas ilguma noteikšana; mastītu ierosinātāju analīze un priekšlikumi, darbības, lai samazinātu to iespēju inficēt govis; ierobežojumu noteikšana piena un gaļas lietošanā; vispārēja izpratne par slaukšanas higiēnu un govju labturību saistībā ar tesmeņa slimībām.
Govju un teļu vakcināciju nepieciešamība un programmas. Infekcijas slimību parādīšanās ganāmpulkā vienmēr rada neplānotus zaudējumus un var būtiski pasliktināt ganāmpulka kopējo veselības stāvokli. Biežākais ir govju respiratoro slimību komplekss, paragripa, govju sincitiālais vīruss, mannheimija. Citos gadījumos – govju virusālā diareja, infekciozais rinotraheīts, leptospiroze, klostrīdiju izraisītas saslimšanas. Daudz kas ir atkarīgs no tā, vai ganāmpulks ir slēgts, vai tiek iepirkti dzīvnieki, vai kādas no slimībām jau ganāmpulkā ir klātesošas. Kopā ar veterinārārstu jāizstrādā pasākumu plāns, kā aizsargāt dzīvniekus no inficēšanās, ja ganāmpulka papildināšanai tiek iepirkti dzīvnieki. Izvēloties dzīvniekus vakcinēt, būtiski noteikt vakcinēšanas biežumu, devas, dzīvnieku vecumu vai laktācijas fāzi, kad to darīt vislabāk, vai iespējams konkrēto vakcīnu kombinēt ar citām. Visi šie faktori var būtiski ietekmēt vakcinēšanas efektivitāti. Taču ir vērts atcerēties arī to, ka izšķiroši ir turēšanas un kopšanas apstākļi. Kā nereti mēdzu teikt saviem klientiem – tagad jums fermā dzīvnieku turēšanas un kopšanas apstākļi ir sasnieguši atbilstoši augstu līmeni, lai varētu uzsākt dzīvnieku vakcināciju. Tieši kopā ar veterinārārstu ir vērts apspriest, kādas infekcijas slimības apdraud jūsu ganāmpulku, saprast, kādas vakcīnas nepieciešamas un kādu labumu tās dos īstermiņā un ilgtermiņā.
Dzemdības un teļu aprūpe. Vai jūsu veterinārārsts ir ieinteresēts palīdzēt jums izprast dzemdību procesu, kad un kā vislabāk sniegt dzemdību palīdzību? Kāda ir govju komforta nozīme veiksmīga dzemdību procesa norisē? Vai esat pārrunājuši ar veterinārārstu, kā sniedzama palīdzība teļam, ja tas dzemdību laikā ir aizrijies ar augļūdeņiem vai ja tam ir apstājusies elpošana? Vai ir izskaidrots par pirmpiena nozīmi, un kā tas pareizi iegūstams, uzglabājams un izbarojams? Vai izvirzītajos mērķos ir paredzēts saglabāt 95% no piedzimušajiem teļiem? Vai esat pārrunājuši, kā teļi reaģē uz aukstumu un nepietiekamu ēdināšanu, kāpēc tie vairāk slimo un nobeidzas?
Slimo dzīvnieku izmeklēšana un ārstēšana. Pēc kādām pazīmēm jūs nosakāt, kad dzīvnieks ir saslimis, kāds ir dzīvnieka pamatizmeklēšanas protokols, ja tas ir saslimis? Vai jums ir kopā ar veterinārārstu sastādīta lēmumu pieņemšanas shēma vai protokols, kā nonākt līdz lēmumam, kā šo dzīvnieku vajadzētu ārstēt? Kādos gadījumos un kad saucat veterinārārstu vizītē? Vai ir precīzi izskaidrots par medikamentu devām un lietošanas biežumu? Kā identificēt ārstētos dzīvniekus, lai pasargātu no zāļu atliekvielu nonākšanas pienā un gaļā? Visi šie jautājumi būtu noteikti jāpārrunā ar jūsu veterinārārstu.
Ēdināšana. Kā ēdināšana ietekmē dzīvnieku veselību? Kādas ir acidozes pazīmes? Vai ir pietiekams efektīvās kokšķiedras daudzums? Kādas pazīmes liecina par barības otrreizējo fermentāciju? Vai cietstāvošo govju un pārejas perioda ēdienkarte ir atbilstoša, lai mazinātu saslimstību ar piena trieku un citām pēcatnešanās perioda slimībām? Veterinārārstam ir jābūt informētam un, ja nepieciešams, jāsadarbojas ar ēdināšanas speciālistu šajos jautājumos. Abiem šiem speciālistiem ir jābūt izpratnei par ēdināšanas lomu veselīga un atražotspējīga ganāmpulka nodrošināšanā.
Govju komforts jeb labturība. Vai esat pārrunājuši govju ieradumus un vajadzības, tām apguļoties, guļot, pieceļoties, ēdot, dzerot? Vai esat informēti par socializācijas paradumiem govju ganāmpulkos? Kā ganāmpulka veselību ietekmē govju pārgrupēšana? Klibuma ietekme uz ganāmpulka ilgmūžību, klibuma profilakse. Vai kopā ar veterinārārstu esat izanalizējuši labturības jautājumus jūsu govju ganāmpulkā?Citi jautājumi: vai jūsu veterinārārsts palīdz jums izskaidrot ganāmpulkā esošos pierakstus, pārraudzības datu analīzi? Vai tiek sniegti priekšlikumi situācijas uzlabošanai, ja tas nepieciešams? Vai veterinārārsts ir daļa no jūsu padomdevēju komandas? Vai plānus un idejas saskaņojat ar veterinārārstu? Vai veterinārārsts piedāvā jaunas idejas jums? Vai veterinārārsts piedalās jūsu fermas sapulcēs un palīdz veikt darbinieku apmācību? Vai veterinārārsts ir informēts par jauniem produktiem un jaunām tehnoloģijām? Vai viņš runā par profesionālās izglītības papildināšanu, apmeklējot kursus, un iesaistās citos izglītošanās pasākumos? Vai varat būt drošs, ka veterinārārsta palīdzība būs pieejama arī ārpus darba laika un steidzamos gadījumos?
Mūsdienās veterinārārsta loma tālu pārsniedz tikai slimo dzīvnieku ārstēšanu un grūsnības noteikšanu. Viņa uzdevums ir palīdzēt jums pasargāt dzīvniekus no slimībām un sasniegt ganāmpulkā augstus ražošanas, atražošanas un ekonomiskos rādītājus.
Raksta tapšanā izmantoti materiāli no žurnāla Hoards Dairyman
PIlns raksts žurnāla “Agrotops” 2016.g.jūnija numurā
