Pašas domes ielaista kaite 14
Mežacūku deportācijas plānam nebūtu ne vainas, ja kaite nebūtu ielaista – dzīvnieki pilsētā uzturas jau vairākās paaudzēs, tāpēc zaudējuši dzīvei savvaļā nepieciešamos instinktus. “Kad cūkas izlaidām no būra, tās uzvedās pilnīgi neadekvāti – apsēdās peļķē un skatījās uz mums, nevis laidās prom, kā to parasti dara meža kustoņi,” stāsta K. Šuikovskis. Viņš uzskata, ka dzīvnieku nesagatavotība dzīvei savvaļā ir šā pasākuma lielākā problēma.
Par mežacūku parādīšanos galvaspilsētā aptuveni pirms pieciem gadiem jau signalizēja Vecdaugavas un Mangaļsalas iedzīvotāji, bet 2012. gads atnāca ar demogrāfisko sprādzienu – cūkas rosījās ne tikai pa tuvējo mežu un mazdārziņiem, bet arī pagalmos, uz ceļa, pie veikala. Rīgas dome par 20 līdz pat 40 cūku lielajiem bariem Mangaļsalā nelikās ne zinis, piemēram, Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš žurnālam “Medības” apgalvoja, ka nesaskatot nekādus mežacūku draudus salas ļaudīm, ja viņi paši neuzvedīšoties muļķīgi un šīs cūkas neaiztikšot.
Pieredzējušajam mežiniekam K. Šuikovskim, tāpat kā zoologam Jānim Ozoliņam un medniecības speciālistam, arī Latvijas Mednieku savienības vadītājam Jānim Baumanim gandrīz nav šaubu, ka mežacūkas Ķīšezera un Juglas ezera apkārtnē ienākušas no Mangaļsalas, kur tām kļuvis par šauru telpā un barības sagādē. Kā uzskata J. Baumanis, situācijā, kad notvertajām Rīgas cūkām novērota savvaļas dzīvniekiem absolūti netipiska uzvedība, cilvēku tās neuzskata par bīstamu, pareizāk būtu tās likvidēt, nevis “vizināt un tērēt nodokļu maksātāju naudu, lai pēc tam palaistu savvaļā un vēlāk vēl prasītu medniekiem nomedīt”.
Pārvietošana problēmu neatrisina
Arī VMD pārstāvis R. Fridvalds, kurš darbojas arī Rīgas domes Medību koordinācijas komisijā, atzīst, ka nebūtu pareizi problēmu ar ievestajām mežacūkām “uzgrūst kaklā vietējiem Tīnūžu iedzīvotājiem un medniekiem”. Par pārvietoto dzīvnieku uzvedību viņš informējis komisijas priekšsēdētāju Juri Radzeviču, kā arī iesniedzis priekšlikumu turpmāk pilsētā sagūstītās mežacūkas likvidēt.
No sarunas ar J. Radzeviču noprotams, ka viņam vēl nav padomā risinājums, lai no Rīgas cūkām neciestu Tīnūži, taču skaidrs, ka komisijai jārēķinās ar “sabiedrības viedokli un tiesisko rāmi”. Jūnija vidū domes publiskotajā 804 iedzīvotāju aptaujā 17% respondentu atbalstīja pilsētā notverto cūku iznīcināšanu, kamēr vairākums jeb 60% uzskatīja, ka tās jāizved ārpus Rīgas teritorijas un jāpalaiž brīvībā.
J. Radzevičs uzsver, ka pašvaldība noķertos dzīvniekus aizgādā uz savu meža īpašumu aptuveni septiņu tūkstošu hektāru platībā. “Rīt komisijai paredzēta sanāksme, lai, iespējams, pieņemtu lēmumu par pārvietoto dzīvnieku turpmāko likteni,” viņš paskaidro, piebilstot, ka sēdē tiks ņemts vērā ne tikai rīdzinieku, bet arī Tīnūžu iedzīvotāju viedoklis.
Ikšķiles novada domnieki (Tīnūžu pagasts atrodas Ikšķiles novadā) jauno situāciju vēl nav apsprieduši, pašvaldības vadītāja Induļa Trapiņa secinājums pagaidām ir šāds: “mežacūku pārvietošana no Rīgas uz citu vietu neatrisinās problēmu”. Deputāti uzskatot, ka pārvietotās cūkas jālikvidē.
