Provokācija kā metode 55
Krievu kara lidmašīnas ir aizlidojušas, taču Kremļa finansētais portāls “Sputnik” jau ziņo, ka jaunais krievu kaujas helikopters “Mil Mi-28N” ir uzspridzinājis prettanku tehniku netā- lu no Palmīras, bet kaujas helikopters “Kamov Ka-52” piedalījies Sīrijas val- dības operācijā, lai atgūtu Karjateinu.
Putina ārpolitikas galvenais mērķis ir likt pasaules lielvalstu līderiem runāt ar viņu kā ar līdzvērtīgu spēlētāju, izrauties no starptautiskās izolācijas, kur viņš nonācis pēc Krimas aneksijas un karadarbības Ukrainas austrumos. Savukārt ārējās ekonomikas galvenais uzdevums patlaban ir iespaidot naftas un gāzes cenu. Iesaistīšanās Sīrijas konfliktā nav devusi vēlamo rezultātu: ne Saūda Arābija, ne Irāna nav samazinājušas naftas ieguvi un cena par barelu joprojām ir Krievijai nepieņemami zema.
Un vēl kāda detaļa pārdomām. Pagājušā gada rudenī, dienu pēc Krievijas desanta dislocēšanās Damaskā, mans draugs un kolēģis armēņu kinorežisors Tigrans Hzmaljans portālā “kasparov.ru” publicēja pārdomas “Sīrija glābj Karabahu”. Viņš paredzēja, ka pēc Ukrainas strupceļa nākamais Putina “interešu” objekts varētu būt Kalnu Karabaha: “Kremlis, piesedzoties ar glābēja masku, darīs visu, lai “krievu pasaulei” pievienotu arī šo stratēģiski svarīgo teritoriju.” Sīrija, viņaprāt, deva vien neilgu atelpas brīdi, kurā vajadzētu izanalizēt situāciju.
Naktī no 1. uz 2. aprīli, laikā, kad gan Armēnijas prezidents Sargsjans, gan Azerbaidžānas prezidents Alijevs atradās ASV, kur notika kodoldrošības jautājumiem veltīta konference (prezidents Putins bija atteicies tajā piedalīties), pasauli pāršalca ziņa, ka pēc divdesmit divu gadu ilgā pamiera Kalnu Karabahā pēkšņi ir atjaunojusies karadarbība ar reaktīvās artilērijas, tanku un aviācijas dalību. Cik negaidīti savijas pavedieni, vai ne?
