Vija Beinerte: Ko Putins darīja Sīrijā? 55
Terorisms un bēgļu krīze – šie patlaban ir galvenie jautājumi, kas nodarbina Eiropas politiķu prātus. Abi saistīti ar Sīriju. 2015. gada 30. septembrī Putins negaidīti paziņoja, ka Krievija iesaistās cīņā pret radikālo džihādistu grupējumu jeb pašpasludināto Islāma valsti, ievedot Sīrijā kara aviāciju un jūras flotes spēkus, raķetes un smago bruņojumu, kā arī regulāro karaspēku un algotņus. 2016. gada 14. martā tikpat negaidīti Putins paziņoja, ka Sīrijas misija ir paveikta. Ko tas nozīmē?
Ārpolitikas un iekšpolitikas dīvainās saspēles
“Kad Krievijā sāk runāt par patriotismu, zini – kaut kur kaut kas atkal ir nozagts.” Šo satīras klasiķa Saltikova- Ščedrina pirms simt piecdesmit gadiem izteikto atziņu pēdējā laikā citē visnotaļ bieži. Jo, kad ir nozagts gandrīz viss, patriotisms kļūst par Kremļa galveno saukli. “Dzimtene briesmās, mūsu tanki braukā pa svešām zemēm!” Tā par šo tematu ironizē krievu rakstnieks un publicists Mihails Bergs.
Putinam ikviena ārpolitikas kampaņa ir saistīta ar iekšpolitikas problēmu risināšanu. Pagājušā gada rudenī viens no svarīgākajiem uzdevumiem bija novērst elektorāta uzmanību no Ukrainas – lai ekonomisko krīzi, cenu pieaugumu un algu kritumu Krievijas iedzīvotāji nesāktu saistīt ar Krimas okupāciju.
Īsā laikā tika izveidots mīts: Amerikas Savienotās Valstis ir uzbrukušas Sīrijai, tādēļ Krievija steidz palīgā brāļu tautai. Mīta retorika kā allaž vienkārša: “Rietumi vienmēr ir gribējuši mūs iznīcināt; pasaule vienmēr ir karojusi; sīrieši vienmēr ir bijuši mūsu brāļi.” Kā mantra atkārtotais vārds “vienmēr” nostiprina pārliecību par saikni ar mūžību. Tā dažās dienās draugs pārvēršas ienaidniekā, bet svešinieks kļūst par brāli.
Sīrija un tās valdnieka Bašara al Asada dzimta jau labu laiku ir Kremļa aizbilstamais. Draudzība un savstarpēja palīdzība sākās jau pagājušā gadsimta 70. gados, kad prezidents Hāfezs al Asads nodeva PSRS pārziņā jūras ostu Tartūsā. Šī militārā bāze joprojām ir viens no Krievijas galvenajiem stratēģiskajiem objektiem Tuvajos Austrumos.
Kopš 2011. gada marta Sīrijas iedzīvotāji ir kļuvuši par ķīlniekiem režīma, pretošanās grupu un reliģiozu ekstrēmistu savstarpējās cīņās. Bojā gājuši gandrīz divsimt piecdesmit tūkstoši cilvēku, divpadsmit miljoni ir bijuši spiesti pamest mājas: trīs miljoni ir meklējuši glābiņu Turcijā, Libānā, Jordānijā vai Irākā, bet seši ar pusi miljonu – citviet Sīrijā. Patlaban simt piecdesmit tūkstoši sīriešu ir oficiāli deklarējuši vēlmi saņemt bēgļa statusu Eiropas Savienībā. Visas Sīrijas konfliktā iesaistītās puses ir pastrādājušas smagus kara noziegumus, tomēr divas ir bijušas īpaši nežēlīgas – Asada valdība un tā dēvētā “Ilsāma valsts”.
