Ko politiķi darīs pēc referenduma? 1
Dzintars Zaķis, “Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs: “Visas tās runas par to, ka sabiedrības saliedētību atrisinās krievu ņemšana partijā, ir viedokļu līderu pieņēmumi. Es pats esmu no Jēkabpils, kur ir daudz gan krievu, gan latviešu. Redzu, ka pēc būtības nekādu nacionālu vai etnisku konfliktu nav.
Taču ir daudz sociālekonomisku problēmu. Un trūkumā dzīvojošu cilvēku viegli izprovocēt uz dažādiem nemieriem. Tādēļ mums tagad pirmām kārtām jādomā par ekonomiskās situācijas un dzīves līmeņa uzlabošanu. It īpaši – dažādām investīcijām un infrastruktūras attīstības projektiem Latgalē. Otrais solis – informatīvās telpas nodrošināšana, lai krievvalodīgajai sabiedrības daļai vienīgais informācijas avots nebūtu Maskavas rupori. Treškārt – nedrīkst aizmirst patriotisko audzināšanu.”
Valērijs Agešins, “SC” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs: “Šobrīd galvenais uzdevums būtu veikt valsts apmaksātu pētījumu par to, kādēļ 270 tūkstoši cilvēku balsoja “par”. Manuprāt, reāli divvalodību vēlas mazākā daļa no viņiem. Jānoskaidro viņu iemesli, lai varētu šīs problēmas risināt. Es neesmu veicis pētījumu, bet, runājot ar cilvēkiem, esmu noskaidrojis vairākus motivācijas iemeslus. Pirmais – daudzus aizvainoja nacionālo politiķu mēģinājums iznīcināt minoritāšu skolas, vācot parakstus par mācībām tikai latviešu valodā. Nu tas jau ir beidzies, bet man ir bail pat iedomāties, kas notiktu, ja viņi atsāktu šo mēģinājumu. Es ieteiktu nacionālistiem padomāt par savu retoriku. Cilvēkus, kas parakstījās par divvalodību, viņi publiski lamāja gan par noziedzniekiem, tautas nodevējiem, Maskavas “spalvaino roku” un tamlīdzīgi. Šādi izteikumi neveicina saliedētību. Otrais – neatrisinātais nepilsoņu jautājums. Šeit gan ir parādījusies cerība, ka vismaz nepilsoņu bērniem pilsonība tiks piešķirta automātiski. Trešais – Valsts valodas dienesta represīvā darbība, paredzot uzreiz sodu, ja nerunā pietiekami labi. Vajadzētu vismaz administratīvu brīdinājumu, kā arī ieviest vairāk iespēju apgūt valodu. Ceturtais – aizvainojoša nevēlēšanās noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus par oficiālu svētku dienu. Piektais – daudzus “SC” vēlētājus aizvainoja viņu ignorēšana valdības veidošanas gaitā. Mēs bijām gatavi uz daudziem kompromisiem, bet mums pārmeta vilcināšanos atzīt okupāciju. Piedodiet, bet vai tas ir galvenais jautājums laikā, kad mums kopīgi jārisina sociālekonomiskās problēmas?”
Ināra Mūrniece (NA), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja: “Balsojums referendumā uzrādīja pārliecinošu atbalstu latviskai Latvijai, kur valstsnācija ir latvieši un sabiedrību vieno latviešu valoda un kultūra. Tādēļ dialogam ar cittautiešiem jānotiek no valstsnācijas pozīcijām un par platformu var ņemt jau izstrādāto integrācijas programmu. Diemžēl tai bija atvēlēts pārāk niecīgs finansējums. Skopais maksā divreiz! Šajā gadījumā – desmitreiz. Ja nebūtu nožēlojuši pāris simtus tūkstošu šai programmai, tad šobrīd nebūtu jāmaksā 1,7 miljoni par referendumu. Domāju, ka, grozot budžetu, šai programmai nopietni jāpalielina finansējums. Tajā skaitā – valsts apmaksātai latviešu valodas apmācībai un cittautiešu iesaistīšanai dažādos sabiedriskās dzīves pasākumos. Tāpat jādomā par apraides maksas samazināšanu un apraides kvalitātes uzlabošanu nacionālajiem komerckanāliem, kam pievērsīsim uzmanību Cilvēktiesību komisijā. Latgalei nepieciešama īpaša ekonomiskā programma, atvieglotāki investīciju nosacījumi un palīdzība ar speciālistu piesaistīšanu. Piemēram, skolotājiem un citiem speciālistiem, kuri dodas strādāt uz Latgali, varētu nodrošināt dzīvesvietu.”
Iveta Grigule (ZZS), Saeimas deputāte: “Diemžēl mums, opozīcijas deputātiem, iespējas reaģēt uz šādiem notikumiem ir ierobežotas. Taču valdošajai koalīcijai jau šodien vajadzētu sākt diskusiju par sabiedrības saliedētības plānu. Pēdējo 20 gadu integrācijas politika ir bijusi izgāšanās, un, ja cittautieši nesajutīs valsts rūpes, tad nākamais neapmierinātības vilnis būs vēl spēcīgāks. Valdošajai koalīcijai vajadzētu sākt ar valsts pamatus regulējošo Satversmes pantu noteikšanu par negrozāmiem. Nekavējoties jāsāk plaša, valsts apmaksāta latviešu valodas mācību programma. Te nevar atrunāties ar fiskālo disciplīnu eirozonas kritēriju izpildei. Bet mēs ikviens varam veidot savu attieksmi pret Latviju un latviešiem. Ja būsim lepni un vienoti, tad citi gribēs būt ar mums kopā. Ja viens otru “noliksim” un ķengāsim, tad nevajag gaidīt, ka cittautieši gribēs mums pievienoties.”
Vjačeslavs Dombrovskis (ZRP), Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs: “Referenduma rezultāts, protams, nav pārsteigums, bet “par” balsotāju īpatsvars kārtējo reizi apliecina, ka faktiski mēs esam divkopienu valsts. Fakts arī tas, ka nekas nav beidzies un etniskā spiedze valstī vēl kādu laiku saglabāsies augstā līmenī. Ja es tagad varētu pārliecinoši jums atbildēt, kā to mazināt, tad būtu pelnījis Nobela miera prēmiju. Baidos, ka arī pašreizējās koalīcijas ietvaros sabiedrības saliedētību veicināt īpaši neizdosies, jo katra partija tikai vēlēsies sevi izcelt kā lielākus valodas aizstāvjus.”
