Ko piektdien? Skuteli studijā! Anda Rožukalne vērtē “Pusnakts šovu septiņos” 1
Kas noticis? “Midsommeras slepkavības” un citi stilīgi noziegumi pārcelti uz svētdienu. Komiķis Jānis Skutelis ar savu “Pusnakts šovu septiņos” pulksten desmitos iejauksies piektdienas rituālā ar LTV1.
Turklāt krietnu pirmā šova daļu viņš veltījis, lai skaidrotu, kāpēc visi pulksteņi sajukuši prātā viņa formāta nosaukuma un tam piešķirtā ētera laika dēļ. Tas nav joks, tā ir realitāte – nav svarīgi, cikos un kurā ekrānā to redzi, bet Skutelis ir klāt!
Tradīcija atgriežas
Amerikā, kur radušies vakara šovi un kur tie pieejami daudzās variācijās, pērn mediju tirgus pārzinātāji sāka uztraukties par to nākotni. Vakara šovi kļūst par nišas auditoriju izklaidi, tie vairs nespēj uzrunāt nāciju, nav jēgas tos rādīt noteiktā laikā, ja saturs pieejams tīmeklī un šovos reti iekļautas aktualitātes. Šoviem atkal jāmainās, domā mediju vides analītiķi, strīdu priekšplānā ir gan šovu ilgums, gan vadītāju loma un citi elementi. Tam ir pamats.
Mēs dzīvojam TV vakara šovu septītās desmitgades vidū. Tie veido spēcīgu formātu tradīciju, kurā iederas nopietni politiski šovi, asi satīras šovi, pilnīga izklaide ar šovbiznesa cilvēku parādīšanos un smiešanos daudzveidīgas mūzikas pavadībā. TV vakara šovi, galvenokārt nedēļas apskata formātā, televīzijā ieviesās kā radio sarunu tradīcija. Tāpēc viesi un intervijas studijā ir to obligāta sastāvdaļa.
Vakara šovu vērtību veido vadītāji un nopietnu cilvēku izteiktās domas.
Ja šovus kāds atceras, skatās vēlreiz, citē, tad tikai tāpēc, ka kāds no viesiem, Amerikas prezidents vai tobrīd pati slavenākā aktrise, kādā no šoviem ir pateikusi domu, kura izmaina skatījumu uz garām skrienošo notikumu virkni. Pamazām šovi ieguva izklaidējošu raksturu, un komēdija, joki kopā ar vieglu mūziku radīja to unikālo kombināciju, kurā cilvēks ir izsmējies, bagātinājies, jo dzirdējis svarīgas domas un pavadījis laiku lieliskā kompānijā.
Slavenākie vakara šovu vadītāji Deivids Letermans, to pamatlicēji Eds Salivans un Džonijs Kārsons pēc vairākas desmitgades ilgām, panākumu virzītām karjerām ir jau pavadīti pensijā. Viņiem vienmēr ir bijuši sekotāji visā pasaulē, tādi šovi ir daudzās valstīs.
Bez vadītāja nav šova
Vēsturiski vakara šovu vadītāji lielākoties nāk no žurnālistu vidus. Tie ir pieredzējuši cilvēki, harismātiskas personības, kas asu skatu uz politiskiem notikumiem un personībām māk ietvert trāpīgos vārdos, nebaidoties no sava skatījuma, paradoksiem un dabiskas intereses par saviem viesiem. Visiem ir skaidrs, ka šovā jābūt lieliskam vadītājam, tajā jāsprēgā asām domām, kurām jābūt tik labām, lai slavenības un prezidenti nāktu parunāties ar šova vadītāju.
Arī Latvijā bijuši dažādi vakara šovu mēģinājumi. LTV1 pirms vairākiem gadiem deva iespēju Renāram Zeltiņam bagātināt savu pieredzi šova vadītāja ampluā. Skutelim jau bija savs vakara šovs, kad žurnālists un pasniedzējs Kārlis Streips izveidoja savu “Vēlais ar Streipu” Rīga TV24.
Lai viss būtu godīgi, jāatceras, ka Jānim Skutelim bija politisks nedēļas šovs LTV 1 “Skutelis IR studijā”, kura saturu veidoja žurnāla “IR” autori. Iespējams, ka politikas, pozīcijas un joku dēļ šī formāta sezona 2016. gadā beidzās it kā līdzekļu trūkuma dēļ.
Runāt par “Pusnakts šovu septiņos” kā par jaunumu ir apmēram tāpat kā dalīties ar senu interneta joku, par kuru citi sen izsmējušies un aizmirsuši, kāpēc tas bija smieklīgs, taču zina, ka bija jābūt smieklīgi.
Šovs ar Jāni Skuteli jau vairākus gadus ir dzīvojis savu aizraujošo dzīvi Mūzikas namā “Daile” un fiksēts visādos ekrānos, arī savā “YouTube” kanālā.
Tā formāts atbilst visām vakara šovu tradīcijām tik precīzi, ka to uzreiz varētu likt šovu mācību grāmatā.
Ir vadītājs, kura pienākums jokot, viesi mūziķi, karikatūras par aktuālajiem notikumiem. Vienīgā atšķirība – viesu dīvāna vietā Skutelim ir divi atpūtas krēsli.
Nu šovs skatāms LTV1 piektdienas vakara programmā. Tas arī vienīgais jaunums, kurš ir svarīgs, jo vakara šovi sevi cienošos TV kanālos ir tikpat svarīgi kā laika ziņu raidījumi un laba žurnālistika. Pašreizējā izpildījumā tas ir jau gatavs produkts, kas savā piektajā sezonā tiek pārraidīts LTV1. Tas ir mazliet svarīgs jaunums sabiedriskās TV galvenajā kanālā, kur līdz šim asiem un smieklīgiem jokiem nav bijusi stabila vieta.
Jābūt smieklīgi
Skuteļa “Pusnakts šovs septiņos” no klasiskajiem šoviem atšķiras tā vadītāja dēļ, jo šova vadītāja publiskās izrunāšanās sākotne meklējama stāvizrādēs jeb stand-up komēdiju kultūrā. Labi sagatavota un uztrenēta improvizācija, drosmīgi joki un tēmas, par kurām reti ieminas citi, ir svarīga tās daļa. Tāpēc šajā formātā pašironijai un neparastām domām ir īstā vieta. Stāvizrāžu pagātne un tagadne liecina, ka šovā nav un nevar būt nopietna izpēte, ne arī padziļināta diskusija, bet būs smieklīgi.
Tā arī ir, un sabiedriskā televīzija ir ieguvusi labu saturu. Tā ir tikusi pie viegluma, drosmes jokot. Spēcīgākā šova daļa ir nedaudz uzbrūkošā Skuteļa pašironija. Skutelis ļoti ticami tēlo cilvēku ar pašvērtējuma problēmu, kuram nākas izzināt pasauli, cīnoties ar personisko spēju ierobežojumiem.
Jaungada šovs ar Skuteli bija diezgan smieklīgs un, iespējams, labāks par pirmo piektdienas vakara uznācienu. Pašlaik joki ir vieglāki un mīļāki, tie ierauga jocīgo valodā un intonācijās, bet pirmais LTV1 programmā iekļautais šovs ir jāslavē tāpēc, ka tas neslēpa savu versiju par LTV valdes atlaišanu. Trāpīgi, sāpīgi un smieklīgi. Bet arī brīvi un patiesi.
Es gaidu šovā tam raksturīgo aktuālo jaunumu apskatu un jokus par to, ko nopietni rāda ziņu un diskusiju raidījumos. Es gaidu asu reakciju un nebaidīšanos no sarunas, ko ērtu var padarīt šķitums, ka tas vien joks. Es gaidu intervijas, kurās viesi nāk nevis reklamēt savu projektu un iepriekš ilgi svīst, lai izspiestu kādu joku, jo tas ir Skuteļa šovs.
Es gaidu sarunas, kas rada brīvas tikšanās telpu, kurā var runāt par to, kas nav pateikts citur, un jokot par to, kas ir nopietns, sāpīgs, parādot katras personības jaunu brīvības un intelekta pakāpi. Pašlaik sarunas ir šova paredzamākā un parastākā daļa, bet tā var kļūt par nozīmīgāko piektdienas vakarā.
LTV1 ar Skuteli un šovu ir ieguvusi jaunu daļu brīvības. Tā ienākusi programmā importētā veidā, bet šī brīvība ir īsta un vērtīga. Tas ir nacionāls produkts, ja gribat, vietējais jautrības izstrādājums. Tāpēc arī apsveicu skatītājus! Apsveicu visus, kas zinās, ka joki nebija smieklīgi, un vīpsnās. Apsveicu visus, kas jau tagad jūtas aizkaitināti par jokiem. Šāda brīvība jums ir vajadzīga!
