Ceļu būvēs, ja uzņēmējs ieguldīs ražotnē? 2
Linards Muciņš: “Iepriekšējā plānošanas periodā VRAA Preiļos ieguldījusi 4,5 miljonus eiro – skolās, bērnudārzos, ceļos, pilsētas ielās. Iepriekšējā periodā vairāk tika ieguldīts apkārtējās vides sakopšanā, varētu teikt, skaistumā. Tagad vairāk jāinvestē uzņēmējdarbībā. Tāpēc VARAM mainījis uzsvaru uz ieguldījumiem infrastruktūrā un degradēto teritoriju atjaunošanā. Lai, pievadot kanalizāciju, elektrību, gāzi, atkal to varētu pielāgot uzņēmējdarbībai. Nevis dot zivis, bet makšķeri.”
Latgales jaunajā atbalsta programmā ir iezīmēti 50 miljoni eiro, kas nāk no ES fondiem un ir sasaistīti ar uzņēmējdarbību. Andra Feldmane norādīja, ka ES mainījusi uzstādījumu – turpmāk uzņēmējdarbības atbalstam mazāk grantu, bet infrastruktūru izbūvēt tikai tur, kur ražošana attīstās. “Tad, kad projektu gatavo pašvaldība, tā kvalitātes rādītājs ir vietējā uzņēmēja spēja investēt tehnoloģijās un ražošanas attīstībā. Infrastruktūru un ceļus par ES fondu naudu būvēs par, teiksim, miljonu eiro tikai tad, ja uzņēmējs (vai vairāki, kuri to izmantos) tikpat būs ieguldījuši ražošanā.”
Uz katru infrastruktūrā ieguldīto 41 tūkstoti eiro uzņēmējam ir jārada viena darba vieta, piebilda Adamovičs. Vēl noris strīdi, cik svaigas uzņēmēja investīcijas ražotnē ieskaitīt un cik strādājošiem jābūt, lai varētu kvalificēties šim atbalstam. Tieši šo līdzekļu izmantošanu Andreja Upīša ielas rekonstrukcijai, kas ved uz “Preiļu siera” rūpnīcu un šūšanas cehu, atsevišķā sarunā novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda pirms diskusijas centās pamatot satiksmes ministram.
“Arī optiskajiem kabeļiem nebūs atdeves, ja pa tiem nepārraidīs saturu. Ar saucienu: “Nestāviet rindā!” valsts aicina izmantot elektroniskos pakalpojumus, kas tiek uzlaboti. Arvien vairāk, neizejot no dzīves vai darba vietas, varēs izmantot Uzņēmumu reģistru, Valsts ieņēmumu dienestu un daudzas citas institūcijas,” piedāvā VRAA direktors.
