Elita Andrējeva, Jelgavas 3. pamatskola: “Uzskatu, ka agresīvo skolēnu var savaldīt, izmantojot mīlestību un nedaudz viltības. Tas ir atkarīgs arī no tā, kādā vecumā ir skolēns. Piemēram, 8. klases skolēnu būs grūtāk savaldīt. Taču, ja intensīvi mēģina to izdarīt, tad var izdoties.

Lasītākie

TV24

“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu

Lasīt citas ziņas

Liela nozīme ir arī tam, cik skolēnu ir klasē. No skolotāja ir daudz kas atkarīgs, ir jāmāk savaldīties un nevar pacelt balsi. Izolēt bērnus no skolas nekādā gadījumā nevajag, un mājās apmācīt nav vērts. Nav ne jausmas, kādi bērnam ir vecāki, iespējams, vēl agresīvāki nekā pats bērns. Turklāt savās mājās, kur ir pazīstama gaisotne, bērns var būt vēl vairāk neprognozējams.”

Linda Vītiņa, Tukuma novada Zemgales vidusskola: “No pedagoga reizēm nekas daudz nav atkarīgs. Ja skolēns “uzvilcies” jau ierodas skolā, tad nomierināšana reizēm viņu sakaitina vēl vairāk. Skolotājam jāprot būt ļoti diplomātiskam, nav viena standarta paņēmiena, kā iedarboties uz tādiem skolēniem. Katrā ziņā – kaitinoša morāles lasīšana neder. Tādiem bērniem būtu nepieciešama psihologa palīdzība dzīves sakārtošanai, lai nenāktos pret visu pasauli būt agresīviem. Šīm problēmām jau sen bija jārod risinājumi. Vardarbīgu skolēnu izolēšana no izglītības iestādes ir solis uz priekšu.”

Naktī uz svētdienu vietām gaidāms sniegs, maksimāla gaisa temperatūra dienā būs +5 grādi

Iedzīvotājiem apdraudējums vairs nepastāv! Bauskā izdevies atrast gāzesvada bojājuma vietu

“Nebūs nauda, nebūs mūsu auto!” Latvieši, atsaucoties uz sludinājumu, apmaina automašīnas ar krāpniekiem…

Benita Malaja, Ilūkstes Sadraudzības vidusskola: “Katrs cilvēks ir personība, kas nāk no savas sociālās vides, un katrai agresīvai rīcībai var būt savs cēlonis. Bērnu agresivitāti var izraisīt gan attiecības ģimenē, gan savstarpējās attiecības ar vienaudžiem, gan citi faktori. Mēs, skolotāji, varam tikai censties noskaidrot šos iemeslus. Dažreiz savaldīt skolēna agresiju var, izrunājoties ar viņu. Vēl var palīdzēt arī psihologs. Agresīvos bērnus no skolas izolēt vajadzētu tikai gadījumos, ja bērnam ir konstatēta psihiska saslimšana, un viņam ir nepieciešama ārstēšanās slimnīcā. Citos gadījumos katru situāciju ir ļoti uzmanīgi jāizvērtē, sadarbojoties ar psihologu, skolēnu vecākiem un atbalsta dienestiem.”

Edīte Eihenbauma, Jelgavas novada Lielplatones Speciālā internātpamatskola: “Pirmkārt, klases audzinātājam jābūt labai sadarbībai ar vecākiem, katrā skolā ir jābūt psihologam un sociālajam pedagogam, kas palīdz šīs problēmas risināt. Nedrīkst agresīvos skolēnus izslēgt no izglītības iestādes, ir jārod iespēja un jāļauj bērnam iegūt izglītību. Vecāki izglītību neiedos. Skolotājiem ir jāstrādā tā, lai stunda vai nodarbība būtu interesanta, un stundā jāiesaista visi skolēni, tad agresivitātes nebūs.”

Agnese Zicmane, pamatskola “Rīdze”: “Ir nepieciešams izprast agresijas cēloņus. Var palīdzēt arī skolas atbalsta personāls un tā veiksmīga sadarbība ar klases audzinātāju, kā arī pārējo priekšmetu skolotājiem. Protams, vajag iesaistīt arī skolēnu vecākus. Viņi nekādā gadījumā nedrīkst atrasties “ārpus” šīs problēmas. Ir jāsaprot, ka reizēm skolēns ar savu uzvedību un rīcību var radīt reālus draudus gan apkārt esošajiem skolēniem, gan skolotājiem. Tāpēc uzskatu, ka skolēnam, kas nav spējīgs integrēties skolas vidē, jāsaņem cita veida mācīšanās iespēja, piemēram, mājas apmācība.”