Ko pasākt ar ilgstoši paaugstinātu temperatūru 0
“Man jau vairākus mēnešus ir paaugstināta temperatūra. Par laimi, tā gan nav nepārtraukti, bet ik pēc laiciņa temperatūra uzkāpj līdz 38 grādiem un tāda saglabājas vairākas dienas. Man nav ne vīrusa pazīmju, ne arī kādu sāpju. Esmu jau izdzērusi divus antibiotiku kursus. Pēc otrajām antibiotikām jau šķita, ka būs labi, bet nesen temperatūra atkal paaugstinājās. Ģimenes ārsts plāta rokas un pret paaugstināto temperatūru iesaka vien dzert paracetamolu, kas situāciju neatrisina. Varbūt žurnāls 36,6 °C var kaut ko ieteikt?”
“Tik ilgi paaugstināta temperatūra nav normāla parādība,” uzsver ģimenes ārste Svetlana Mastjaņica. “Visticamāk, tā liecina par kādu iekaisumu, kas ar zālēm nav uzveikts. Šajā situācijā var būt divi varianti – vai nu nepareizi diagnosticēta slimība, vai kļūdaina ārstēšana. Vēstules autorei obligāti jāiet pie ārsta, kuram savukārt jāveic objektīva pacientes apskate un jāmeklē paaugstinātās temperatūras iemesls. Ja viss šķiet normas robežās, nepieciešamas asinsanalīzes, ņemot vērā pacientes hroniskās slimības un sūdzības. Turklāt, ja bijis antibiotiku kurss, jānodod bioloģiskais materiāls (jāveic urīna analīze) uzsējumu veikšanai, lai noteiktu patogēno mikrofloru. Noteikti jānosaka arī antibakteriālā jutība, jo var izrādīties, ka pret konkrētajām zālēm baktērijas bijušas nejutīgas.
Ja nav nekādu citu sūdzību, vien par paaugstināto temperatūru, noteikti jāveic divi izmeklējumi. Pirmais – fluo-rogramma, kas parāda, vai viss kārtībā ar plaušām. Otrais – vēdera dobuma orgānu (nieru, aknu, aizkuņģa dziedzera) ultrasonogrāfija, jo hroniskas slimības var neradīt sūdzības, bet izpausties ar paaugstinātu temperatūru. Jāvērtē pilna asinsaina un C reaktīvais olbaltums, kas atklāj iekaisuma procesu, ja tāds ir, turklāt nosaka, vai tam ir bakteriāla vai vīrusa daba. Tāpat ārstam jāpaklausās plaušas, sirds, jāpārbauda, vai nesāp nieres, jāizpalpē vēders. Ja ir jutīgas nieres, asinsanalīzēs obligāti jāpārbauda kreatinīna līmenis un glomerulu filtrācijas ātrums, lai pārliecinātos, kā tās strādā, nepieciešama arī urīna analīze. Ja izdzerti divi antibiotiku kursi, ieteicams pārbaudīt aknu rādītājus ALAT un ASAT.
Ja nevar atrast iekaisuma iemeslu, paciente jānosūta uz Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāru – Latvijas Infektoloģijas centru, kurā ir neskaidras etioloģijas drudža nodaļa.”
