Ko partijas saka par saviem favorītiem Latvijas Bankas prezidenta amatam? 0
Lai arī lēmums par kopīgu kandidātu Latvijas Bankas prezidenta amatam koalīcijai būtu jāpieņem šonedēļ, valdošās partijas aizvien ir izvairīgas par saviem favorītiem Latvijas Bankas prezidenta amatam.
Patlaban Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu vidū ir Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks, Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka, bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Uldis Cērps un “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas deputāts Jānis Dombrava aģentūrai LETA skaidroja, ka frakcija līdz šim tikusies ar četriem amata kandidātiem, trīs no kuriem koalīcija patlaban izskata kā iespējamos centrālās bankas prezidenta amata kandidātus.0
VL-TB/LNNK vēl nav runājusi ar Bērziņu, ar kuru saruna varētu notikt trešdien frakcijas sēdes laikā.
“Jāsatiekas ar visiem, lai būtu pilna aina, tāpēc pagaidām nesteigsimies paust, kādi kam varētu būt favorīti,” teica Dombrava, piebilstot, ka frakcijas redzējums par piemērotāko kandidātu minētajam amatam varētu izkristalizēties rīt, kam sekotu diskusija ar koalīcijas partneriem.
Viņš pauda, ka svarīgi, lai vienošanos panāktu visas valdībā pārstāvētās partijas, lai izvairītos no situācijas, kad nevar zināt, kura opozīcijas partija paudīs kādam kandidātam savas simpātijas.
Partiju apvienības “Jaunās Vienotības” (JV) valdes loceklis, Saeimas deputāts Arvils Ašeradens aģentūrai LETA pastāstīja, ka trešdien politiskā spēka frakcijas sēdē paredzēta amata kandidātu uzklausīšana – uz frakcijas sēdi aicināta Šteinbuka, Cērps un Kazāks. Uz jautājumu, vai JV neizskata Bērziņa kandidatūru, ja arī viņš nav aicināts uz sarunu, Ašeradens atbildēja: “Mēs neesam uzaicinājuši viņu uz frakcijas sēdi.”
“Mums ir ļoti svarīga stabilitāte koalīcijā, un šis ir iemesls, kāpēc mēs nevirzījām savu kandidātu un kāpēc mēs mēģināsim panākt labu un ātru vienošanos par labāko kandidātu koalīcijā, tāpēc patlaban uzklausīsim trīs kandidātus, lai mums būtu skaidrs viedoklis par to. Mums ir ļoti svarīgas debates, kādas varētu būt koalīcijā,” teica Ašeradens.
Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājas biedrs Krišjānis Feldmans aģentūrai LETA pastāstīja, ka šodien notikusi telefoniska konference ar Cērpu, kā arī turpmākajās dienās paredzēta tikšanās ar Bērziņu. Ar pārējiem kandidātiem frakcija iepriekš jau runājusi.
“Vēl notiek viedokļu formēšanās process,” teica Feldmans, uzsverot, ka pirmdien paredzēta partijas valdes sēde, kurā varētu tikt pieņemts lēmums par JKP atbalstāmo kandidātu.
“Negribētu teikt, ka kāds ir favorīts vai “nefavorīts”. Mums šie cilvēki nav ļoti labi pazīstami, tie nav mūsu kandidāti, līdz ar to vācam nepieciešamo informāciju,” pastāstīja deputāts, uzsverot, ka partija mēģinās izvēlēties “labāko kandidātu”.
“Attīstībai/Par!” cer, ka koalīcijā tiks panākta vienošanās par atbalstu kādam no pirmajiem trim minētajiem kandidātiem – Kazāku, Šteinbuku vai Cērpu, aģentūrai LETA norādīja AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts.
“KPV LV” frakcija varētu vienoties par atbalstu vienam no četriem kandidātiem, norādīja Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Girģens (KPV LV). Viņš norādīja, ka trešdien frakcijai vēl paredzēta tikšanās ar Bērziņu.
Neoficiāli izskanējis, ka viscerīgāk notiekot sarunas par to, vai būs iespējams vienoties par Kazāka kandidatūru. Reizē joprojām saglabājas neskaidrība par to, vai šādu virzību būs iespējams panākt.
Kā ziņots, koalīcija cer līdz nedēļas beigām izvēlēties vienu no četriem Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem, pirmdien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Atbilstoši Saeimas Prezidija un Frakciju padomes lemtajam kandidatūras Latvijas Bankas prezidenta amatam jāizvirza līdz 29.novembrim.
Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Banku”, centrālās bankas prezidentu amatā ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit parlamentāriešu ierosinājuma.
Latvijas Bankas pašreizējā prezidenta Ilmāra Rimšēviča amata pilnvaru termiņš beidzas 21.decembrī.
