Ko par mums pastāsta ķermeņa valoda. Iepazīsti sevi un citus! 4
Ķermeņa valoda – roku un plaukstu žesti, sejas mīmika, pozas un rokasspiedieni – nereti daudz patiesāk nekā vārdi pauž cilvēka attieksmi.
Ļauj labāk saprast sarunu biedra domas, atspoguļo viņa noskaņojumu, palīdz raidīt uzmanību apliecinošus signālus pretējā dzimuma pārstāvim, savā grāmatā “Ķermeņa valoda raksta Vidžaja Kumars.
Komunikācijas pamatžesti lielākoties ir līdzīgi visā pasaulē.
Kad esam laimīgi vai priecīgi, smejamies, kad esam nobēdājušies, raudam, bet dusmojoties saraucam pieri un nīgri caur to skatāmies. Galvas mājiens nozīmē piekrišanu jeb “jā”, bet, pašūpojot galvu no vienas puses uz otru, tiek pateikts “nē”.
Ja cilvēks šaubās vai nesaprot, ko viņam saka, viņš var paraustīt plecus. Šaubas parasti tiek attēlotas, izmantojot atklātu plaukstu, uzrautu plecu un sarauktu uzacu žestu.
Ir teikumi un pieturzīmes
Ķermeņa valoda sastāv no vārdiem, teikumiem un arī pieturzīmēm. Katrs žests ir kā vārds, kuram var būt vairākas nozīmes, un, salikts kopā ar citiem vārdiem, tas veido teikumu, kas palīdz izprast jēgu un nepārprotami atklāj cilvēka jūtas un attieksmi.
Tāpēc, lai precīzi interpretētu ķermeņa valodu, jāseko līdzi žestu kopumam un jāņem vērā apstākļi. Piemēram, galvas pakasīšana var nozīmēt aizmāršību, nenoteiktību, melošanu, gan arī blaugznu esamību vai svīšanu.
Vēl kāds piemērs – cilvēks aukstā dienā sēž kalna galā sakņupis, visticamāk, arī cieši sakrustojis kājas un rokas, lai tādā veidā sasildītos. Turpretim, ja viņš tādu pašu pozu ieņem tirdzniecības menedžera priekšā, kurš cenšas viņam pārdot kādu produktu, cilvēks ir ieņēmis aizsardzības un neieinteresētas personas pozu.
Seja – izteiksmīgākā
Mūsu ķermeņa visizteiksmīgākā daļa ir seja. Tai raksturīgas sešas galvenās izteiksmes: laime, skumjas, pārsteigums, bailes, dusmas un neuzticēšanās, un katru no tām pavada atpazīstamu signālu kombinācija.
Kad esam laimīgi, acu apakšējie plakstiņi ir nedaudz pacelti, zem tiem parādās krunciņas, un acis kļūst šaurākas. Arī vaigi paceļas, bet lūpas paveras, dažreiz pavīd zobu rinda.
Kad pārņem skumjas, var pacelties uzacu iekšmalas loks, acīs iemirdzēties asaras un parādīties krunciņas, var ietrīcēties mutes kaktiņi un lūpas.
Kad izjūtam bailes, paceļas gan augšējie plakstiņi, atklājot acu baltumus, gan apakšējie plakstiņi. Sejā parādās izteiktas rievas, bet lūpas saraujas.
Kad esam dusmīgi, uzacis saraujas uz iekšpusi un augšu, nāsis ieplešas, bet lūpas sakļaujas.
Kad izjūtam riebumu, apakšējie acu plakstiņi paceļas, un zem tiem parādās krunciņas, deguns riebumā saraucas, vaigi paceļas, arī abas lūpas vai tikai augšlūpa uzraucas, bet apakšlūpa tiek uzmesta.
Rokas pastiprina teiktā jēgu
Papildus sejas mīmikai ļoti izteiksmīgs saziņas līdzeklis ir arī rokas. Mēs tās izmantojam, lai pastiprinātu vārdu jēgu, bet citreiz tās pat aizstāj valodu.
Atklāta plauksta nozīmē taisnību, atklātību, uzticību un padevību. Nododot zvērestu, plaukstu uzliek sirds rajonam, bet, liecinot tiesā, to vai nu paceļ gaisā, vai arī uzliek uz Bībeles.
Kad cilvēks vēlas būt pilnīgi atklāts, viņš pastiepj pret otru personu vienu vai abas atklātas plaukstas, šādā veidā apliecinot savu nodomu godīgumu.
Uz leju pavērsta plauksta liecina, ka cilvēks cenšas kaut ko ierobežot vai savaldīt. Kad bērns melo vai kaut ko slēpj, viņš mēdz abas plaukstas aizlikt aiz muguras.
Arī vīrs, cenšoties sievai izskaidrot vēlo ierašanos mājās, var turēt abas plaukstas kopā vai ielikt tās kabatās. Paslēptās plaukstas nozīmē, ka viņš sievai nesaka taisnību.
Sakļauta plauksta un norādošs pirksts liek pakļauties runātājam. Viens no kaitinošākajiem un aizskarošākajiem žestiem ir, kad runātājs rāda uz tevi ar pirkstu vai – vēl ļaunāk – to krata vai sit vārdu ritmā.
Plaukstu berzēšana norāda uz šā žesta veicēja pozitīvām cerībām. Būtisks ir plaukstu berzēšanas ātrums. Tas norāda, kurš saņems paredzamo labumu. Ja plaukstas berzē ļoti lēnām, otra persona saņem signālu, ka jūs esat viltīgs vai negodīgs.
Kopā sakļautas rokas parasti norāda uz vilšanos un naidīgumu vai arī negatīvu emociju paturēšanu pie sevis.
Kopā sakļauti pirksti (jumtiņš) – šo žestu iecienījuši augstāku amatu ieņemoši un pārliecināti indivīdi, kuri izmanto minimālu ķermeņa valodu, piemēram, juristi, grāmatveži un menedžeri. Šis žests norāda uz pašpārliecinātu attieksmi. Kad runātājs, kaut ko stāstot vai skaidrojot savas idejas, paceļ uz augšu kopā sakļautus pirkstus, turklāt vēl atliec galvu, šādi viņš izrāda apmierinājumu vai iedomību.
Sakrustotas rokas – aizsargbarjera
Ar gadiem cilvēkam parādās tieksme arvien biežāk sakrustot rokas uz krūtīm. Šis žests izveido barjeru un darbojas kā vairogs pret iespējamām briesmām un naidīgām situācijām, kā arī norāda, ka cilvēks ir nervozs, negatīvi noskaņots vai ieņem aizsargpozu.
Sakrustojot rokas, cilvēks pievērš mazāku uzmanību sarunbiedra teiktajam.
Ja sakrustoto roku žestu papildina ciešs satvēriens, tas norāda uz negatīvu, atturīgu attieksmi. To bieži var novērot sanāksmju laikā, uz kurām ieradušies daudz svešu cilvēku, kā arī stāvot rindā, atrodoties kafejnīcā vai liftā. Šādu žestu parasti izmanto pacienti, gaidot konsultāciju ārsta uzgaidāmajā telpā. Tas pauž nedrošību un nepārliecinātību.
Ja sakrustoto roku pozu papildina sažņaugtas dūres, tas liecina par naidīgu nostāju vai aizsargpozu, gatavību fiziskam uzbrukumam.
Kad rokas sakrusto uz krūtīm ar augšup paceltiem īkšķiem, tas nozīmē, ka cilvēks ir mierīgs un pašpārliecināts. Šāds žests sniedz viņam aizsardzības izjūtu.
Arī kājas ir daiļrunīgas
Sakrustotu kāju poza liecina par negatīvu vai aizsardzības attieksmi, tomēr sakrustotas rokas ir daudz spēcīgāks aizsardzības žests.
Ja viena kāja akurāti pārlikta pār otru, tas pauž nervozu, aizsargājošu vai atturīgu attieksmi.
Ja vienas kājas potīte uzlikta uz otras kājas ceļgala, tas norāda, ka runātājs debatēs vai strīdā negrib piekāpties, ar šo žestu radot par sevi nepiekāpīga un spītīga cilvēka iespaidu.
Sakrustotas potītes norāda uz negatīvu attieksmi un aizsargpozu.
Vīrieši, sēžot ar sakrustotām potītēm, parasti tur uz ceļgaliem sažņaugtas dūres vai arī pieturas pie krēsla.
Ar šo žestu viņi arī mēdz slēpt savas emocijas. Sievietes mēdz turēt ceļgalus saspiestus kopā, pēdas noliktas uz vienu pusi, rokas nolaistas gar sāniem vai saliktas klēpī viena uz otras.
Pēdu sakrustošana īpaši raksturīga biklām un kautrīgām sievietēm. Kad šādi sakrusto kājas, sieviete apliecina pārējiem, ka vēlas palikt savā čaulā.
