Līdz pieciem tūkstošiem eiro par aprūpi 6
Turpat Bonnā, tikai divdesmit minūšu brauciena attālumā no Gizelas Kuncas un Vinfrīda Redinga mājvietas, atrodas veco ļaužu aprūpes nams, kas pieder pansionātu ķēdei “Senator”. Pirms pāris mēnešiem Bonnas pašvaldības iestādes uzdeva īpašniekiem pansionātu slēgt. Tas notika pēc tam, kad neskaidros apstākļos pēkšņi nomira divi pansionāta iemītnieki – 70 un 75 gadus veci vīrieši. Viens no viņiem slimoja ar diabētu un nebija laikā saņēmis insulīna devu, kuru kopējs, visticamāk, kļūdas pēc bija iešļircinājis otram ar diabētu neslimojošajam vīrietim. Līdzīgi skandāli uzvirmo regulāri dažādās vietās Vācijā.
Vācijas slimokašu apvienības pētījumā par veco ļaužu aprūpes namu situāciju Vācijā lasāms, ka pusei to iemītnieku ir paaugstināts risks iegūt izgulējumus, 140 000 tiekot regulāri piesieti pie gultas vai ratiņkrēsla ar siksnām, daudzi nesaņemot pilnvērtīgu pārtiku un tiekot pārbaroti ar nomierinošiem medikamentiem.
Lielākā problēma veco ļaužu namos ir darbaspēka trūkums. Darbs pansionātos ir smags un zemu atalgots. Lielākoties tajos strādā iebraucēji no Austrumeiropas. Darbinieki bieži mainās, turklāt, lai samazinātu izmaksas, nereti viņi netiek pieņemti darbā pašos pansionātos, bet strādā tā saucamajās darbaspēka izīrēšanas firmās, kas viņu pakalpojumus pārdod veco ļaužu namiem. Bet tik un tā aprūpe ir dārga. Aprūpes apdrošināšanai, kuru ikviens strādājošais Vācijā maksā kā atvilkumu no algas, vajadzētu segt izdevumus, ja vecumdienās ir nepieciešama kopšana, tomēr praksē parasti ar to nepietiek.
Atkarībā no apdrošināšanas līmeņa un personas veselības stāvokļa apdrošinātāji sedz aprūpes izmaksas no pāris simtiem līdz aptuveni 1500 eiro mēnesī. Ja kopējs nepieciešams tikai dažas stundas dienā, ar šo summu var pietikt. Ja aprūpe nepieciešama divdesmit četras stundas diennaktī vai cilvēks jāievieto pansionātā, par aprūpi tiek atdota visa pensija, un, ja ar to vēl nepietiek, ir jāmeklē citi finanšu avoti. “Vidusmēra aprūpes namā viena istaba vai vieta divvietīgā istabā maksā apmēram trīs, četrus vai pat piecus tūkstošus eiro. Iekļauts ir viss: ēdināšana, mazgāšana, kopšana. Tas nozīmē – lai to varētu atļauties, pensijai jābūt vismaz trīs tūkstoši eiro mēnesī.” Ir pensionāri, kuru ienākumi krietni pārsniedz šo summu, tomēr lielākajai daļai cilvēku pensija ne tuvu nav tik liela. Vidēji pensionāru laulātā pāra ienākumi Vācijā ir aptuveni 2400 eiro, vientuļajiem pensionāriem vīriešiem tā ir ap 1500, bet sievietēm ap 1300 eiro, turklāt Vācijas austrumu daļā vidējais pensiju līmenis ir ievērojami zemāks. “Augustinum” piedāvā pats savu apdrošināšanas sistēmu, lai iemītniekus pasargātu no riska nespēt samaksāt par kopšanu vecumā. Papildus dzīvokļa īres maksai iemītnieki maksā arī 500 eiro mēnesī par aprūpi, pat ja tā šobrīd nav nepieciešama. “Un, kad tā būs nepieciešama, mēs to uzņemsimies – vienalga, vai reālās izmaksas būs 100 eiro vai vairāki tūkstoši eiro mēnesī, viņiem būs jāturpina maksāt tikai šie 500 eiro un ne vairāk,” skaidro Menings.
