Kas ir patapinājuma līgums? Vai, to noslēdzot, nevar palikt bez īpašuma? 0
“Krustmeita ierosināja, lai par savu dzīvokli, kas atrodas pilsētā, noslēdzu ar viņu patapinājuma līgumu. Tad palīdzēšot man samaksāt komunālos rēķinus. Kas tas par dokumentu, un vai es varu to parakstīt? Vai pati pēc tam nepalikšu bez dzīvokļa, ko mantoju no vīra,” interesējas lasītāja.
Nodod bez atlīdzības
Civillikumā teikts, ka patapinājums (lietošanas aizdevums) ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai ar nosacījumu atdot šo pašu lietu atpakaļ.
Tātad, ja dzīvokli nodosiet krustmeitai bez atlīdzības, viņa par to nemaksās īres maksu, taču segs visus apsaimniekošanas un komunālos maksājumus. Arī īpašumtiesības uz šo dzīvokli paliks jums.
Likumā ir precizēti arī patapinātāja un patapinājuma ņēmēja pienākumi un atbildība, kurus var ietvert līgumā.
Kas jāzina patapinājuma ņēmējam
Patapinājuma ņēmējs var izmantot patapināto lietu tikai saskaņā ar norunu, bet, ja norunas nav, tad tikai tā, kā tas visvairāk atbilst šīs lietas raksturam un apstākļiem.
Tas nozīmē – ja līgumā nav norādes, ka persona var izmantot dzīvokli kādam citam mērķim, piemēram, ierīkot tur noliktavu vai skaistumkopšanas salonu, to nedrīkst darīt.
Turklāt patapinājuma ņēmējam pēc iespējas jārūpējas par lietas uzturēšanu un uzglabāšanu – viņš atbild par katru tās bojājumu, ko būtu varējis novērst.
Ja patapinājuma ņēmējs lietas lietošanā, uzturēšanā un uzglabāšanā ievēro likumisko rūpību, viņš neatbild par kādas citas personas vainu, kuru viņš nav varējis novērst, kā arī par nejaušu zaudējumu vai lietas bojāeju.
Taču, ja patapinātā lieta ir bojāta vai gājusi bojā neatļautas lietošanas dēļ vai tādēļ, ka ir nokavēta atdošana, patapinājuma ņēmējs atbild par notikušo, pat ja nav iemesla viņu par to vainot. Tas pats notiek, ja patapinājuma ņēmējs līgumā uzņēmies atbildēt par visiem zaudējumiem.
Patapinājuma ņēmējam pēc lietošanas jāatdod viņam uzticētā lieta pēc iespējas labā stāvoklī. Turklāt jāatdod ne tikai pati lieta, bet arī visi ar to saņemtie piederumi, no tās iegūtie labumi un visu veidu peļņa.
Kas jāzina patapinātājam
Patapinātājam nav tiesību ne kavēt lietas lietošanu saskaņā ar līgumu, ne prasīt, lai to atdod pirms lietošanas beigām vai pirms norunātā termiņa beigām, ja vien patapinājuma ņēmējs neizlieto savas tiesības nelietīgi.
Ja kāda neparedzēta apstākļa dēļ patapinātājam rodas vajadzība pēc lietas, patapinājuma ņēmējam nav tiesības to paturēt, ja vien viņam, to priekšlaicīgi atdodot, nerodas īpaši zaudējumi.
Patapinātājam jāatlīdzina patapinājuma ņēmējam izdevumi, ko viņš radījis patapinātai lietai, ciktāl tie bijuši nepieciešami vai radušies ar patapinātāja noteiktu piekrišanu.
Patapinātājs atbild patapinājuma ņēmējam par visiem zaudējumiem, ko viņš tam nodarījis ar savu ļaunprātīgu darbību – gan apzināti slēpjot lietas nederību, gan lietu priekšlaicīgi atprasot vai kā citādi.
Fakti
Ja kāds patapina lietu, nenosakot tās lietošanas veidu un laiku, viņš var atprasīt lietu jebkurā laikā.
Par izdevumiem lietas lietošanai patapinājuma ņēmējs nevar prasīt nekādu atlīdzību.
Patapinājuma līguma nosacījumi plašāk definēti Civillikuma 1947.–1967. pantā.
