Pārdomas: Ko novēlēt skolēnam 1. septembrī? 0
Lai viņam labas sekmes mācībās? Bet vai ir pareizi labas sekmes izvirzīt kā mērķi, uz kuru tiekties? Atzīmes ne vienmēr atspoguļo zināšanas un negarantē, ka apgūtā viela pēc gada neizzudīs no apziņas apcirkņiem jeb smadzeņu failiem. Kas palīdz bērnam zināšanas sakārtot sistēmā un uztvert tās kā vērtību turpmākai dzīvei? Visticamāk, tā ir cieņa pret sevi un atbildība par savu turpmāko dzīvi. Vai skolēni mācās sevis dēļ? Biežāk nākas secināt, ka viņi mācās atzīmju dēļ. Reiz kāda vidusskolniece izcili nokārtoja ieskaiti par kontracepcijas līdzekļiem, bet, ak vai, pēc mēneša nejauši palika stāvoklī. Atbildamo vielu viņai nebija izdevies sasaistīt ar savu dzīvi un iegūtās zināšanas likt lietā. Atzīmes skolēniem ir svarīgas tāpēc, ka tās ir svarīgas vecākiem. Un tā šis ritenis griežas no paaudzes paaudzē, visi dzenas pēc atzīmēm un neaizdomājas, kas tad īsti slēpjas aiz tām. Jā, labi mācīties vajag, taču vai šodien jaunieši dodas uz skolu tā iemesla dēļ, kuru reiz Auseklis atklāja savā dzejolī?
Viņš teica, ka skolā jāiet “.. gudras ziņas iekrāties, Pieaugt tautas mīlestībā, Īstā gara brīvībā.” Vai mēs mudinām savu bērnu kļūt par Latvijas patriotu un mācīties tāpēc, lai sasniegtu gara brīvību? Diez vai. Drīzāk stāstām, ka gudrība vajadzīga, lai nākotnē labi pelnītu un būtu cienījams cilvēks. Kas nosaka to, kurš no bērniem dzīvē sasniegs visaugstākos un vislabāk atalgotos amatus? Viņa temperaments? Diez vai, jo, kur tie ātrie tikuši un kur tie lēnie palikuši, – visi tepat vien esam. Varbūt kāds man teiks, ka vissvarīgāk ir atrasties vajadzīgajā vietā un laikā? Ka svarīgi ir labi paziņas? Ka par līderi ir jāpiedzimst? Ka jābūt draudzīgam, čaklam, uzticamam, sabiedriskam? Un gudram, protams. Jā, taisnība, bet katram mums sava pieredze jāiegūst un savs ceļš jānoiet. Tāpēc galvenokārt novēlēt gribas dzīvesprieku, šo ceļu ejot. Lai nezūd interese par mācībām un lai izdodas atrast īsto ceļu dzīvē!
