Ko novadu vadītāji sagaida no jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa? 1
23. februārī publicējām lielo pilsētu vadītāju viedokļus sakarā ar topošo pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli. Tagad taujāju novadu vadītājiem, ko viņi sagaida no jaunas finanšu izlīdzināšanas kārtības.
Juris Dombrovskis, Ciblas novada domes priekšsēdētājs: “Mēs esam viens no vismazākajiem novadiem Latvijā, tāpēc ar lielām bažām gaidām, kā galu galā beigsies lielā finanšu pārdale. Par to, ka tagadējais finanšu izlīdzināšanas modelis jāmaina, spriež jau gadiem ilgi, bet tā arī par runāšanu tālāk nav tikts. Un tikai tāpēc, ka nevar atrast kopsaucēju – tā sauktie donori ir neapmierināti, ka tik daudz jāmaksā, savukārt tās pašvaldības, kas saņem no izlīdzināšanas fonda, uztraucas par nepietiekamām iespējām veicināt savu attīstību ar dažādiem investīciju projektiem. Tagad ir modē runāt, ka jāstiprina valsts robeža, izskan informācija, ka valsts uzpērk zemi, lai tā stiprināšana būtu iespējama. Bet no pierobežas novadu viedokļa cerēto nedotu pat jauns Ķīnas mūris. Vajag, lai apdzīvota būtu visa Latvija, īpaši pierobeža. Ja te būs cilvēki, kam ir darbs un kas ir apmierināti ar dzīvi, tad tā būs labākā robežas drošība. Skatos, ka igauņi dara pareizāk, viņi stiprina nomales. Pie mums no nomalēm cilvēki bēg projām. Agrāk mūsu novadā bija kādi desmit autobusu maršruti, tagad palikuši tikai trīs. Augšā to vien dzird – cilvēku maz, maršruti nerentabli, skolas jāslēdz, pasta nodaļas neatmaksājas. Bet kā tā nebūs, ja nav rūpju par attīstību! Vajag stiprināt saimnieciski, nevis plicināt, tikai tad varēs cerēt uz iznākumu.”
Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs: “Ventspils novads platības ziņā ir viens no lielākajiem valstī. Klausos un brīnos – tik sparīgi tiek prasīts, lai novadi apvienojas un kļūst lielāki. Bet ko dod mūsu lielums, ja tagadējā finanšu izlīdzināšanas modelī nekas netiek ņemts vērā? Mums ir mazs iedzīvotāju blīvums, kas palielina pakalpojumu izmaksas, skolēnu pārvadāšanai vien nepieciešama milzīga nauda. Arī iedzīvotājiem jāpārvar lieli attālumi. Piemēram, lai aizbrauktu no Jūrkalnes uz Usmu, jāmēro 104 kilometri, lai aizbrauktu uz kādu sēdi Rīgā, visa diena pagalam. Pa kuru laiku lai strādājam? Un cik degvielas neizkūp? Vai šīs lielās atšķirības jaunais finansu izlīdzināšanas modelis ņems vērā? Lielās pilsētas arī uztraucas, bet tām vismaz ir spēcīgi lobiji. Un Nacionālajā attīstības plānā ir modelis 9 plus 21. Bet kādas iespējas ir tiem, kas neietilpst šajā modelī? Protams, apsveicami, ka ir centieni no Finanšu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas puses stāvokli labot, taču – vai tiks ņemti vērā visi viedokļi? Katrai novadu grupai taču ir savas intereses, vienmēr, kad ir kāda pārdale, grūti apmierināt visas intereses.”
Jānis Dimitrijevs, Viesītes novada domes priekšsēdētājs: “Ministrs Kas-pars Gerhards pareizi uzsver, ka vajag pašvaldības motivēt veicināt savu attīstību. Bet kā to izdarīt? Pēc manām domām, lai būtu attīstība, jābūt speciālām valsts mērķprogrammām. Ne jau Latgale un austrumu pierobeža vien – arī Lietuvas pierobežas pašvaldības jāstiprina. Pagaidām leišmale atstāta pabērna lomā. Bet tā nav tālredzīga politika. Katrā ziņā tagadējais finanšu izlīdzināšanas modelis ir pagalam novecojis un zaudējis jēgu. Jābūt lielākai valsts līdzdalībai attīstības veicināšanā. Visi atceramies, kas notika, kad savā laikā Repšes kungs likvidēja ceļu fondu. Tas tikai pierāda, cik svarīgi ir, lai katrs lēmums būtu izsvērts no dažādām pusēm. Skaidrs, ka ir ļoti svarīgi, lai jaunais izlīdzināšanas modelis būtu patiešām mūsdienu prasībām atbilstošs.”
Arturs Dukulis, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs: “Nevar visas pašvaldības salikt vienā grozā, tāpēc, pirms pielikt punktu jaunajam izlīdzināšanas modelim, jābūt plašai diskusijai. Ļoti ceru, ka pietiekami ieklausīsies arī Pašvaldību savienības viedoklī.”
