Par vienotu un mazāku likmi 13
Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra vēsta, ka pašlaik ministrijā nodarbojas ar iesniegto priekšlikumu apkopošanu, ko plāno pabeigt līdz šī gada 20. maijam. Taču, pārskatot iesniegtos, gandrīz visos izskan ieteikumi samazināt nodokļa likmes, līdz ar to iedzīvotāju maksājumus.
Valsts zemes dienests (VZD) iesaka noteikt vienotu īpašuma nodokli, neapliekot zemi un ēkas atsevišķi, kā tas ir pašlaik. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ierosina ieviest ar nodokli neapliekamo platību, tie varētu būt 50 kvadrātmetri vienai personai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) izsprieduši, ka vienīgajam mājoklim, kas ir arī īpašnieka deklarētā dzīvesvieta, nodokļa likmes nevarētu būt lielākas par 0,2; 0,4; 0,6% – atkarībā no tam noteiktās kadastrālās vērtības. Sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv Liāna Hiršsone ar jau vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju savāktajiem parakstiem iestājas par pilnīgu nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim. Ja ir divi vai vairāki mājokļi, tad, viņasprāt, par katru nākamo nodokļa likmei jābūt no 0,1 līdz 0,6%. Bet par īpašumiem, kas kalpo par ienākuma avotu, nodokļu likme būtu no 0,1 līdz 1,5%.
“Nekustamā īpašuma nodoklim jābūt nevis matemātiskai formulai, bet ikvienam iedzīvotājam saprotamam un samaksājamam nodoklim,” spriež Jānis Biernis, uzņēmuma “Latio vērtētāji & konsultanti Vidzemē” valdes priekšsēdētājs, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas “LANĪDA” pārstāvis VZD konsultatīvajā padomē, kurā tiek diskutēts par īpašumu nodokļu politiku. “VZD plāns tuvināt kadastrālās vērtības līdz 85% no tirgus vērtības novedīs pie tā, ka lielākā daļa iedzīvotāju nespēs samaksāt šo nodokli. Tāpēc jāatsakās no šiem 85%, jo šī latiņa ir par augstu,” viņš pamato.
Atšķirīgi ierosinājumi ir arī manis uzrunātajiem politiķiem. Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis (“Vienotība”) atklāj, ka par šo nodokli partijā līdz galam gan vēl neesot izspriests. Viņš arī noraida laikrakstā “Neatkarīgā” publicēto, ka “Vienotība” it kā esot pret nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim vai nodokļa nepiemērošanu noteiktai mājokļa platībai.
“Arī es atbalstītu vienotas likmes ieviešanu nekustamam īpašumam,” saka Saeimas deputāts, “ar to panāktu, ka lielas un lepnas mājas īpašniekam šis nodoklis būtu lielāks nekā mazas un pieticīgi celtas mājiņas īpašniekam. Jo pašlaik aprēķinātā nodokļa summas nav taisnīgas – uz zemes kadastrālās vērtības kāpuma rēķina šim mazās mājiņas īpašniekam jāmaksā tikpat liels nodoklis kā lepnās mājas īpašniekam.”
Viņaprāt, taisnīgāk tāpat būtu neaplikt ar nodokli noteiktu apdzīvojamo platību, kā to ierosina Latvijas Pašvaldību savienība, bet noteikt ar nodokli neapliekamo summu. To varētu noteikt atkarībā no īpašumam noteiktās kadastrālās vērtības vai aprēķinātā nodokļa summas. Tādējādi tiktu novērsta nesamērība nodokļa aprēķinos, piemēram, par dzīvokli Vecrīgā un Bolderājā.
Vilnis Ķirsis domā, ka, gatavojot likuma grozījumus, būtu jāpārskata arī nodokļa atlaižu politika. “Arī pašlaik pašvaldībās piešķir atlaides ģimenēm ar bērniem,” spriež deputāts, “tomēr šo atlaižu piešķiršana vienmēr nav taisnīga, tāpēc ka ir ģimenes ar dažādu rocību. Piemēram, Šlesera piecu bērnu ģimeni nevar salīdzināt ar citu, tikpat lielu, bet ar ievērojami mazākiem ienākumiem.”
Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars (Latvijas Reģionu apvienība) vēsta, ka dzīvojamās platības nodokļa zemākā likme jāsamazina līdz 0,1% – pašlaik noteikto 0,2% vietā. Šāda likme būtu piemērojama zemei, kas ir mazāka par 1 hektāru, uz kuras uzbūvēta dzīvojamā ēka, kurā deklarēta vismaz viena persona. Tāpat 0,1% likme jāpiemēro dzīvokļiem, kuros deklarējusies vismaz viena persona, turklāt neatkarīgi no tā, vai dzīvokļi namā ir vai nav sadalīti atsevišķos dzīvokļu īpašumos. Piecu Latvijas Reģionu apvienības frakcijas deputātu iesniegumā Saeimas prezidijam cita starpā norādīts, ka Dānijā, Francijā, Īrijā, Maltā un Beļģijā par vienīgo īpašumu nodoklis vispār nav jāmaksā. Lietuvā un Igaunijā par zemi maksātā nodokļa likme nepārsniedz 0,2%, bet mājokļus ar nodokli neapliek.
