Vai mūsējos sit? 9
Pēdējo dienu laikā pirmais jautājums, sazinoties ar draugiem un paziņām no Latvijas, ir šāds: kā jums tur? Sākušās problēmas? Latvijā ir paklīdušas baumas par to, ka mūsējos pēc referenduma Anglijā sākuši aizskart. Valstī ar 64 miljoniem iedzīvotāju, kas pārstāv visas pasaules valstis un ticības, rasistiska rakstura rīvēšanās ir bijusi un būs vienmēr, taču pagaidām nav dzirdēts, ka latvieši masveidā sūdzētos par attieksmes maiņu.
Tiem, kuri ne visai saprot angļu ironisko humoru, pēcreferenduma joki par čemodānu krāmēšanu varētu likties aizvainojoši, taču tādi nu briti ir, savstarpēja apcelšanās un spēja par sevi pasmieties ir daļa no kultūras. Latvijas vēstniecība Lielbritānijā ir izplatījusi aicinājumu ziņot par naida runas vai fiziska aizskāruma gadījumiem, taču nevajag aizmirst, ka par šādiem gadījumiem var sūdzēties arī policijā, neviens vēl nav atcēlis esošos likumus, un apvainotāji var iekulties pamatīgās nepatikšanās.
Slepenais plāns – neizstāties?
24. jūnija rītā pēc referenduma rezultātu paziņošanas britu premjerministrs Deivids Kemerons, kurš pirms referenduma solīja sākt izstāšanās procedūru uzreiz, paziņoja, ka oktobrī atstāj amatu, un tikmēr izstāšanās procedūra sākta netiks. Lai arī sākotnēji Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers mudināja sākt izstāšanās sarunas pēc iespējas ātrāk, tagad ES līderi ir piekāpušies Kemerona vēlmei gaidīt un ir paziņots, ka nenotiks nekādas sarunas par izstāšanos, ne neoficiālas, ne oficiālas, kamēr Apvienotā Karaliste oficiāli nepaziņos par vēlmi izstāties.
Valstī ir sākušies strīdi un cīņa par varu, joprojām ir neziņa par to, kad kas tiks darīts un vai vispār tiks darīts. Neskaidrība par nākotni liek šūpoties mārciņai un rada nestabilitāti ekonomikā. Kaut gan jāatzīst, ka pēcreferenduma morālās paģiras jau ir beigušās, briti ir no sirds izplūkušies un samierinājušies ar rezultātu. Jāatzīmē, ka jau pirms referenduma diplomātu aprindās tika runāts, ka Apvienotā Karaliste nekādā gadījumā neizstāsies no ES, tieši tādēļ izstāšanās balsojuma uzvara bija milzīgs pārsteigums, jo neviens neticēja, ka tas tiks pieļauts. Valdības bezdarbība izskatās pēc laika vilkšanas, lai sagatavotu augsni parlamenta balsojumam par neizstāšanos.
Pēdējās dienās ir parādījušās versijas par Apvienotās Karalistes mērķi panākt “īpašu statusu” ES sastāvā vai īpašus noteikumus pēc izstāšanās, tikmēr ASV, Kanāda, Austrālija un virkne citu valstu jau ir paziņojušas, ka vēlas sākt sarunas par turpmāko sadarbību.
