Haoss valstī 9
Interesanti, ka “Brexit” piekritēji netic, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no ES. Viņu bažām ir zināms pamats, jo referendumam ir tikai ieteikuma raksturs, parlaments drīkst nobalsot par neizstāšanos, un šāds iznākums ir iespējams, jo lielākā daļa no 650 deputātiem atbalsta palikšanu Eiropas Savienībā. Šādā gadījumā neizbēgami būtu gaidāmi masu protesti, taču izskatās, ka aizkulisēs tiek darīts viss, lai iespējami lielāks skaits izstāšanās piekritēju pārietu uz pretējo nometni, un tad lēmums palikt ES tiktu uzņemts ar aplausiem.
Masu medijos “Brexit” piekritēji tiek attēloti kā neizglītoti un slinki ļaudis, kuri paši nesaprot, par ko ir balsojuši. Tas, ka liela daļa tiešām nesaprot, par ko ir nobalsojuši, ir patiess apgalvojums, jo pat par Eiropas ģeogrāfiju lielākajai daļai no 64 miljoniem britu priekšstats ir visai aptuvens. Atrodas pat tādi, kuriem šķiet, ka latvieši nokļūst Eiropā gumijas laivās un Vācija viņus sūta atpakaļ. Vēl tiek apgalvots, ka izstāties vēlas pensionāri, toties jaunieši grib palikt. Arī tas daļēji ir taisnība, taču nevajag aizmirst, ka britu jaunieši par politiku nekad nav interesējušies, pie tam liela daļa no viņiem vispār negrasījās doties balsot, bet gan izklaidējās Glastonberijas mūzikas festivālā, kas šogad pulcēja vairāk nekā 150 000 apmeklētāju.
Latvijā tiek īpaši uzsvērts fakts, ka par izstāšanos galvenokārt balsoja lauku rajoni, taču Apvienotajā Karalistē dzīve laukos nozīmē ko pavisam citu. Lielbritānijā lauki nav cilvēku pamesti nostūri, bet gan mājvieta bagātajiem un varenajiem, lai savos miljoniem vērtajos īpašumos noslēptos no ziņkārīgām acīm. Dzīves dārdzība ir atkarīga no konkrēta reģiona, taču vairumā gadījumu dzīve laukos ir dārga, tādēļ, ja latvieši piemin savu mājiņu Latvijas laukos, tas britos izsauc pamatīgu izbrīnu – laukos taču dzīvo bagātie!
Londonā un lielajās pilsētās ir ļoti maz tīrasiņu britu, lielākoties tur dzīvo imigranti, kuri ir ieguvuši britu pasi, tādēļ jau pirms referenduma bija skaidrs, kur palikšanas balsojums būs vadošais. Protesti Londonā britiem nav pārsteigums, jo tieši Londona ir visinternacionālākā pilsēta, pie tam protestos piedalīties var jebkurš, pat tūristi. Arī medijos nepārtraukti pieminēto petīciju par atkārtotu referendumu, ko parakstījuši jau vairāk nekā četri miljoni, var parakstīt jebkurš. Lai arī mājaslapā teikts, ka var parakstīties tikai Apvienotās Karalistes pilsoņi un rezidenti, tomēr nekas nav atturējis parakstīties cilvēkus no visas pasaules. Piemēram, no Vatikāna, kur ir nieka 800 iedzīvotāju, nāk 42 000 parakstu. Parlamenta petīciju komisija jau ir paziņojusi, ka sūdzības par viltotajiem parakstiem tiek izmeklētas.
Haosu papildina runas par Skotijas atdalīšanos no Britānijas, taču tur situācija ir pavisam interesanta. Pat nepilniem sešiem miljoniem Skotijas iedzīvotāju jaunā referendumā nobalsojot par izstāšanos, ir nepieciešams Vestminsteres akcepts, un tā, visticamāk, nebūs. Acīgi sociālo tīklu lietotāji ir izpētījuši, ka Skotijas premjerministrei Nikolai Stērdženai var draudēt pamatīgas nepatikšanas, jo saskaņā ar senu angļu likumu (Act of Union 1701), kas joprojām nav atcelts, viņa var tikt notiesāta ar mūža ieslodzījumu par valsts nodevību. Skaidrs, ka neviens neliks cietumā skotu premjeri, taču situācija ir izaicinoša.
Interesanti, ka lielākā daļa britu mediju balsotājus ir sadalījuši divās daļās – balsotāji par palikšanu ir labi un gudri, bet balsotāji par izstāšanos – slikti un muļķi. Arī izstāšanās kampaņas runasvīri ir pie “sliktajiem”, kaut gan patiesībā viņu kampaņa uzvarēja.
