Pie “Brexit” vainīgas gadiem krātās dusmas. Vai mūsējos sit? 9
Pasaule joprojām nav attapusies pēc pamatīgā pārsteiguma, ko britu balsotāji sagādāja Jāņu rītā, vairākumam referenduma balsošanas biļetenā ievelkot krustiņu ailītē “Atstāt Eiropas Savienību”. Tiesa, krustiņa vilkšana nebūt nebija obligāta, drīkstēja vilkt arī ķeksīti vai zīmēt smaidīgu sejiņu, galvenais, lai atbilde būtu skaidri saprotama. Kāds jokdaris bija pamanījies ailītē iezīmēt vīrieša dzimumlocekli, un arī šī balss tika ieskaitīta.
Kāpēc briti vairs negrib ES?
Pat karstākie izstāšanās piekritēji uzsver, ka ir eiropieši un Lielbritānija atrodas Eiropā. Britiem patīk iespēja brīvi pārvietoties, nav nekādu iebildumu pret vienoto tirgu, lētais
Austrumeiropas darbaspēks lieti noder. Sociālajos tīklos klejo joks par to, ka iespēja turpmāk nepiedalīties Eirovīzijā vien ir gana labs izstāšanās iemesls, taču tie, kuru draugu lokā ir briti, gluži labi saprot, par ko ir runa.
Iedomāsimies Latviju PSRS okupācijas laikā un no visiem “draudzīgo republiku” nostūriem uz Latviju plūstošo visraibāko publiku. Priekšroka dzīvesvietas iegūšanā, latviešu valodu apgūt nevajag. Nepatīk? Ahā, Dzimtenes nodevējs! Apvienotajā Karalistē jau gadiem ir līdzīga situācija, imigrantiem pirmajiem tiek piešķirti valsts mājokļi, valodas zināšanas nav obligātas, iebraucēji var saņemt dažādus pabalstus, kas tiek maksāti no britu nodokļu maksātāju kabatas. Ja kāds cenšas iebilst, uzreiz tiek nosaukts par rasistu, par imigrāciju ir gandrīz neiespējami diskutēt. Iebraucēji, īpaši no musulmaņu valstīm, ir ļoti labi informēti par savām tiesībām un plašajām iespējām sūdzēties par rasismu, tādēļ darba devēji pat baidās noraidīt darba meklētājus ar citu ādas krāsu vai ticību, jo atsevišķos gadījumos tas var beigties ar tiesas prāvu.
Tad jājautā, kāds tam visam ir sakars ar eiropiešiem, jo viņi noteikti nav tie, kuri pēc katra noraidīta CV skries sūdzēties par cilvēktiesību pārkāpumu? Ja neņem vērā latviešu, lietuviešu un poļu kāri labi izklaidēties, piedzeroties un izkaujoties, kā arī austrumeiropiešu autovadīšanas tradīcijas, īpaši izceļas rumāņi un bulgāri. Britu valdība iepriekš apgalvoja, ka valstī iebrauks pavisam neliels skaits, taču izrādījās, ka pēc diviem gadiem valstī jau ir vismaz par 200 000 Rumānijas un Bulgārijas pilsoņu vairāk. Nav tā, ka visi rumāņi un bulgāri ir ieradušies zagt vai ubagot, taču jau pirmajos mēnešos pēc robežas atvēršanas izrādījās, ka, piemēram, daudziem nav nekas pretī nakšņot parkā Londonas centrā, pārvēršot rūpīgi koptos apstādījumus par izgāztuvi.
Visvienkāršākais būtu izmest ārā no valsts visus tos, kuri nevēlas strādāt un ievērot likumus, taču te arī ir galvenā problēma – Eiropas Savienība un tās izpratne par cilvēktiesībām. Tādēļ izstāšanās kampaņa pirms referenduma lika uzsvaru uz faktu, ka ES likumi ir augstāki par Apvienotās Karalistes likumiem, tādējādi ir neiespējami cīnīties ar nekontrolējamo migrāciju, taču britu valdības kampaņa par palikšanu ES no šādu tematu apspriešanas maksimāli izvairījās. Nav runa par britu impērijas varenības atgūšanu vai vēlmi izolēties no pasaules, pie “Brexit” balsojuma vainīgas ir gadiem krātās dusmas un naids pret uzspiesto tautu draudzību. Skaļi to neviens nesaka, taču visi zina, par ko ir runa. Vēl var minēt daudz un dažādus iemeslus, taču, ja ES būtu bijusi vēlme saprast britu problēmas, tad līdz referendumam par izstāšanos nekad nebūtu nonākts.
Lielie biznesi galvenokārt ir par palikšanu ES, jo viņu interesēs ir saglabāt iespējami lielāku tirgus daļu un to paplašināt, ir nepieciešams arī nepārtraukts lēta darbaspēka pieplūdums.
