Vairāk nekā 50% zēnu ilgāk nekā trīs stundas ik dienu spēlē datorspēles. Trešdaļai bērnu ir lieks vai nepietiekams svars un mugurkaula deformācijas. Nepietiekama fiziskā aktivitāte Latvijā ir 79,9% bērnu.
Izglītības ministrijas ierēdne ar kodētu nosaukumu koka klucis Konstantīns gatava darīt visu, lai bērni skolā nekad neapmeklētu sporta nodarbības. Šo datu nonākšana līdz izglītības un zinātnes ministram ir aizliegta.
Šā raksta skaitļi un dati nav nekāds noslēpums. Starptautiskais skolēnu veselības paradumu pētījums ir Pasaules veselības organizācijas (PVO) atbalstīts projekts, kurā šobrīd ir iesaistījušās 43 dalībvalstis un reģioni Eiropā un Ziemeļamerikā.
Latvija Starptautiskajā skolēnu veselības paradumu pētījuma projektā ar pilotpētījumu iesaistījās 1990./1991. gadā. Pētījuma aptaujas tiek veiktas ik četrus gadus.
Pasaules veselības organizācija uzskata, ka bērniem vecumā no 5 līdz 17 gadiem par pietiekamu uzskata 60 minūtes ilgu mērenu vai enerģisku fizisko aktivitāti katru dienu. Latvijā septiņas dienas nedēļā fiziski aktīvi ir tikai 24,4% zēnu un 16% meiteņu.
Ko tad dara bērni, kas neapmeklē sporta stundas un nedodas trenēties uz sporta skolu? Skatās televizoru? Četras un vairāk stundas katru darbdienu televīziju skatās 23,5% zēnu un 23,2% meiteņu, bet sestdienās un svētdienās 39,4% zēnu un 41,3% meiteņu. Un tas ir daudzkārt mazāk, nekā tas bija 2006. gadā – bet ne jau tādēļ, ka bērni sporto, bet tādēļ, ka ierokas internetā. Un daudz bīstamāka ir nākamā skaitļu rinda – 36,6% zēnu darbdienās, bet 50% nedēļas nogalēs vairāk nekā trīs stundas nododas datorspēlēm. Un tas nu ir skaitlis, kas būtu jāsaklausa izglītības ministram un katram Izglītības ministrijas ierēdnim. Par meitenēm varam būt cik necik mierīgi – datorspēlēm, ilgākām par trim stundām, ik dienas nododas 16,8% meiteņu.
Ir tikai viena metode, kā bērnus atradināt no azartspēlēm, un tas ir sports un fiziskās nodarbības – tieši tas, pret ko ar sirdi un dvēseli iestājas Izglītības ministrijas koka kluči Konstantīni. [..]
Latvijā 24,9% zēnu un 21,2% meiteņu ir lieks svars vai pat slimīga aptaukošanās, bet 10,6% zēnu un 11,2% meiteņu – nepietiekams svars. Gan viena, gan otra galējība liecina tikai un vienīgi par nepietiekamām fiziskām aktivitātēm. Tātad – Izglītības un zinātnes ministrijas noziedzīgā, pret sporta nodarbībām vērstā politika ir radījusi smagus veselības traucējumus vismaz trešajai daļai Latvijas bērnu. Cienījamo lasītāju nevēlos nogurdināt ar antropometrijas, bērnu stājas, mugurkaula deformāciju problēmām, ko pēdējos gados apkopojušas Latvijas zinātnieces. [..] Šie skaitļi bija paredzēti kā prezentācija izglītības un zinātnes ministram Vjačeslavam Dombrovskim tikšanās laikā ar Sporta federāciju un Olimpiskās komitejas pārstāvjiem. Un tad uz ambrazūras metās valsts sekretāra vietniece – Sporta un jaunatnes departamenta direktore Ulrika Auniņa-Naumova. Pēkšņi izrādījās, ka prezentāciju ministrijas sēžu zālē vispār nevar parādīt. Izrādījās, ka izglītības ministrs neko tādu vispār nedrīkst dzirdēt, jo viņu interesē tikai sporta sasniegumi. Nabaga izglītības ministru taču nedrīkst mocīt ar tādām šausmām, ka bērni ir neveseli. [..] Bet ierēdņi uzskata, ka nekad nedrīkst pieļaut trešo sporta stundu nedēļā.
[..] Nez kādēļ Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija ir paredzēta tikai pedagogu atalgojumam (un ar to pat netiek galā), nevis rūpēm par bērniem.
Mūsu mērķis atbilstoši Pasaules veselības organizācijas norādījumiem ir viena pilnvērtīga sporta stunda katram bērnam katru dienu, kad tiek nodarbināti vairāk nekā 60% muskuļu, kad organisms darbojas ne tikai aerobā, bet arī anaerobā režīmā.
Sākotnēji tas nozīmē trīs sporta stundas nedēļā. Ārsta ieteikumi bērna trenēšanai:
1) lai uzlabotu sirds un asinsvadu sistēmas darbības iespējas un apjomu, būtiski ir kustībās iesaistīt ievērojami lielu skeleta muskulatūras apjomu. Sporta stundās jāizvēlas tāds sporta veids, kur vienlaikus iesaistās vairāk nekā 60% muskuļu. Tie ir meli, ka alternatīva sporta stundām var būt roku pastaipīšana gaitenī starpbrīdī;
2) ļoti nozīmīgi ir sasniegt lielu kustības intensitāti, rēķinot vismaz 50% no maksimālā skābekļa patēriņa līmeņa;
3) nav lietderīgas kustības, kas iesaista mazāk par 1/6 visa ķermeņa skeleta muskulatūras, kustībām jābūt dinamiskām un vienu kustību cikls nedrīkst būt īsāks par 3 – 5 minūtēm. Šādu līmeni parasti sasniedz ar kustību apjomu, kas sirdsdarbības frekvenci paātrina līdz 140 – 180 reizēm minūtē;
4) treniņam jābūt vismaz līdz pirmajiem sviedriem;
5) galvenais treniņš jāveic ķermeņa torakālajai (krūšu) daļai – palielinot krūšu kustīgumu, atbrīvojot diafragmu, sinhronizējot starpskriemeļu muskuļu tonusu;
6) jānoslogo vēdera priekšējās sienas un muguras muskuļi, lai uzlabotu vēdera dobuma orgānu darbību.
* Šī vēstule, ko publicējam saīsināti, izplatīta plašsaziņas līdzekļiem 3. jūlijā