Ko mūsdienu tīņi nestāsta vecākiem? 0
Pēc Viljama Šekspīra lugas “Romeo un Džuljeta” motīviem veidots iestudējums Latvijas Leļļu teātrī vēsta par mūsdienu jauniešiem tepat, Latvijā.
Latvijas Leļļu teātris arvien intensīvāk turpina piedāvāt “citādas” izrādes pieaugušo un jauniešu auditorijai, un 27. aprīlī pirmizrādi piedzīvos vēl viens novatorisks uzvedums – šveiciešu izcelsmes somu viesrežisora Dāvida Džovanzanas jauniestudējums “Romeo un Džuljeta”, kas tapis pēc Viljama Šekspīra slavenās lugas motīviem. Režisors neslēpj, ka viena no izrādes tēmām ir jauniešu pašnāvības un pašdestruktīvas tendences. Skatītāju gaida saistoša izrāde pieaugušajiem un jauniešiem pēc 16 gadu vecuma.
Pamudina pašnāvību statistika
Pusaudža vecums ir ārkārtīgi sarežģīts un trausls posms cilvēka dzīvē, jo tieši tad intensīvi norit pārmaiņu process, ko dēvē par pieaugšanu. Ja trūkst kāda, ar ko par to parunāt, šis var izvērsties par smagu laiku. Komunikācijas grūtības jauniešu vecumā, nevis romantisks mīlas stāsts ir tēma, ko, Latvijas Leļļu teātrī iestudējot izrādi pēc Šekspīra “Romeo un Džuljetas” motīviem, vēlējies izcelt režisors Dāvids Džovanzana.
Iespējams, daudzi atceras tā dēvēto interneta “spēli” ar nosaukumu “Zilais valis”, kas mudināja bērnus un jauniešus darīt sev galu, un šādi izraisīja vairāku bērnu bojāeju. Domājot par “Romeo un Džuljetas” iestudējumu, tieši šie notikumi rosināja Latvijā jau pazīstamo viesrežisoru Dāvidu Džovanzanu pievērsties jauniešu pašnāvību un pašdestrukcijas tēmai.
“Par spīti tam, ka Latvijā par to daudz netiek runāts, šī, izrādās, ir aktuāla lieta,” uzsver režisors. “Speciālisti saka, ka Latvijā laikā starp 2005. un 2015. gadu dzīvību sev atņēmuši 120 tīneidžeri – desmit gadu laikā katru mēnesi viens jaunietis! Pat, ja pašnāvību skaita rādītājs Latvijā kopumā ir samazinājies, diemžēl pusaudžu pašnāvību skaits ir pieaudzis. Ievēroju, ka šī ir teju tabu tēma, par to tikpat kā nerunā. Nonācu pie domas, ka man tuvā Šekspīra darba “Romeo un Džuljeta” sižets par divu jauniešu attiecībām ir veids, kādā varam runāt par problēmām pusaudžu dzīvē, kas noved pie tik izmisīgiem lēmumiem. Izrādās, par pašnāvību lugā Romeo un Džuljeta, kuri tolaik ir apmēram 13 un 16 gadu veci, runā visu laiku,” atklāj D. Džovanzana.
Šekspīra vietā – jauniešu sacerējumi
Izzinot mūsdienu jauniešu problēmas, tās veidotāji devušies uz Latvijas skolām, kur satikās un sarunājās ar pašiem pusaudžiem. “Tas, kas piesaistīja mūs ir komunikācijas “caurums” starp vecākiem un bērniem. Šekspīrs šai tēmai pieskāries nedaudz, taču lugā tā noteikti ir. Protams, Šekspīra lugas notikumi norisinās citā laikā, bet arī toreiz jaunieši nevarēja dalīties savās sajūtās. Arī tagad ir lietas, kuras tu nevari teikt vecākiem, skolotājiem. Ja šādas informācijas ir pārāk daudz, un jātiek galā pašam, kaut kādā brīdī var būt ļoti smagi,” ir pārliecināts režisora asistents Kārlis Krūmiņš.
“Aicinājām dalīties ar ļoti personiskiem stāstiem par savu pieredzi, arī par darīšanu sev pāri. Biju ārkārtīgi pārsteigts, cik ļoti viņi “atvērās” diviem pilnīgiem svešiniekiem. Radās sajūta, ka viņi grib par to runāt, tikai nav īsti pareizā kanāla,” atceras viesrežisors.
Vēl pārsteidzošāks šķitis skolēnu rakstītais saturs. “Viesojāmies mūzikas skolā, un likās, ka šī ir vieta, kur sastopas bērni, kas ir optimisma pilni, jo dzīvē redz motivāciju, uzturas mākslas vidē, tomēr pārsteidzošā kārtā atklājās pilnīgi pretējais. Viņi bija ārkārtīgi paškritiski, norādot, ka viņiem trūkstot talanta, viņi esot slikti un neprasmīgi. Atzīstu, tas bija diezgan skarbi,” spriež D. Džovanzana, atkājot, ka skolēnu rakstītie teksti anonīmi nokļuvuši arī izrādē uz leļļu teātra skatuves kā viens no būtiskiem iestudējuma elementiem.
Vieglais ceļš uz klasiku
Jaunajā iestudējumā Šekspīra “Romeo un Džuljetu” jaunajā iestudējumā piemeklējušas pamatīgas pārmaiņas. Izrādes veidotāji atklāj, ka no oriģinālā teksta palikušas tikai dažas atsauces, bet darbība norisinās mūsdienu Latvijā. “No Šekspīra ir palikušas tēmas un struktūra. Brīdī, kad nonācām skolā pie Romeo un Džuljetas vecuma bērniem, bija skaidrs, ka jāliek pie malas senais teksts, runājot tieši par šo vecumu. Gribu teikt, ka “sāls” nav burtiņos, bet tēmā, kas ir aiz šiem burtiņiem iekodēta. Šekspīrs mums ir atvēris iespēju runāt par šo tēmu,” atklāj K. Krūmiņš.
Režisora asistents uzskata, ka izrāde iespējams, varētu kļūt arī par sākuma pakāpienu ceļā uz klasikas dižgaru iepazīšanu jeb savā ziņā vieglo ceļu uz Šekspīru. “Neredzu tur nekā slikta. Ja es būtu literatūras skolotājs, es noteikti izmantotu šo iespēju un atvestu savu klasi, savus jauniešus. Varbūt tieši šis darbs kļūs par bāzi, kā atvērt kādu klasisku, kas varbūt kādam šķiet garlaicīga. Iedomājos, ja tajā laikā kāds būtu mani parādījis šādu izrādi, tas būtu ļāvis man paskatīties uz lietām citādi.”
Tīņiem un vecākiem
Par spīti skarbajai tēmai, izrādes radošā komanda uzsver, ka tā veidota saistošā un jauniešiem saprotamā veidā. Šis būs multimediāls, vizuāli iespaidīgs skatuves stāsts, kurā vietā arī mūsdienu jauniešiem tik pazīstamajai virtuālajai realitātei, personības interneta “avatariem”, “čatiem” un sociālajiem tīkliem. “Lelles dod iespēju izvairīties no naturālisma, piešķirot izrādei simbolisku, garīgu, par maģisku dimensiju,” saka režisors. Vērīgs skatītājs leļļu darbībā ievēros labi zināmo Freida vēlmju un to apspiešanas dinamiku Ego, Id un Superego simbolos.
Izrādes veidotāji cer, ka iestudējums būs saistoša gan pieaugušajiem, gan pašiem jauniešiem – ideālā gadījumā, ja abas paaudzes nāktu kopā un izrāde varētu kalpot kā impulss atklātai, uzticības pilnai sarunai.
“Šī izrāde protams, nepiedāvā izrunāties ar aktieriem, taču tā piedāvā redzēt, ka tu neesi viens ar šādiem jautājumiem un domām. Mūsu galvenais mērķis ir gan ļaut pašiem jauniešiem ieraudzīt jauniešus, tāpat likt šos jauniešus ieraudzīt viņu vecākiem,” norāda K. Krūmiņš.
Uzziņa
“Romeo un Džuljeta”
Režisors: Dāvids Džovanzana
Režisora asistents: Kārlis Krūmiņš
Māksliniece, scenogrāfe: Austra Hauks
Mākslinieces asistentes: Paulīne Kalniņa, Vita Radziņa, Līga Zepa
Komponisti: Otto Auniņš, Toms Auniņš
Gaismu mākslinieks: Uldis Andersons
Tuvākās izrādes: 27. aprīlī, 10. un 18. maijā, 14. jūnijā.
Dāvids Džovanzana (Davide Giovanzana) ir masku un fiziskā teātra ansambļa “Teatteri Metamorfoosi” izveidotājs Somijā, delartiskās komēdijas meistarklašu vadītājs, teātra vēstures un teorijas pasniedzējs, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) goda profesors. Latvijā iestudējis vairākus darbus: V. Šekspīrs, “Simbelīns” (LKA režijas 4. kursa studenti, 2007), “Mandragora” (Rīgas Krievu teātris, 2008); “Latvia for sale” pēc Šekspīra traģēdijas “Karalis Līrs” motīviem (LKA, 2009) . “Ričards III. Aklā zarna” (pēc V. Šekspīra lugas “Ričards III” motīviem, LKA, 2016)
