Juris Lorencs: Ko mums atgādināja zemestrīce 13
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Publicēti pirmie aprēķini par ekonomiskajiem zaudējumiem, kādus Turcijas ekonomikai nodarījusi 6. februārī notikusī zemestrīce – 85 miljardi ASV dolāru. Tie ir aptuvenie līdzekļi, kas būs nepieciešami dzīvojamo ēku, ceļu, tiltu, elektropārvades līniju un citas infrastruktūras atjaunošanai.
Visticamāk, šie skaitļi vēl varētu augt.
Kaut vai tāpēc, ka cilvēkiem būs vajadzīgas jaunas mēbeles, automašīnas, ledusskapji, trauki, drēbes utt. Taču pagaidām nav nosaukti citi cipari, bez kuriem pēdējos gados nu nekādi nevar iztikt.
Proti, vēl nav zināms zemestrīces izraisītais tā saucamās ekoloģiskās pēdas nospiedums un izmešu skaits, ko radīs Turcijas atjaunošanai nepieciešamie cementa, metāla, asfalta un kokmateriālu kalni. Šī zemestrīce mums atgādināja vēl kādu patiesību, ko modernais cilvēks cenšas ignorēt, – ka ne visu dzīvē iespējams prognozēt un novērst.
Kādreiz teica – viss ir Dieva rokās. Tad vārdu “Dievs” pamazām aizstāja citi vārdi, kas apzīmē kādu augstāku, nepārvaramu varu. Piemēram, “Liktenis” vai “Māte Daba”. Un tai pat nav jābūt kādai pārdabiskai būtnei, kas iejaucas cilvēka dzīvē, apbalvo vai soda. Pietiek ar to, ka pati daba (kuras sastāvdaļa esam arī mēs, cilvēki) rada negaidītus, postošus apstākļus – zemestrīces, cunami viļņus, vulkāna izvirdumus vai meža ugunsgrēkus.
Tikmēr modernais cilvēks joprojām spītīgi tic, ka visu iespējams paredzēt, plānot, kontrolēt, iespaidot, apdrošināt, nodrošināt utt.
Ka ar plastmasas dakšiņu, malkas krāšņu un gaļas patēriņa ierobežošanu iespējams aizkavēt klimata pārmaiņas. Mēs zinām reģionus, kuros var notikt postošas zemestrīces. Diemžēl mēs nekādi nevaram pateikt, kad tieši tās notiks.
Te būtu vērts atcerēties vārdus, ko Mihaila Bulgakova romānā “Meistars un Margarita” profesora Volanda izskatā saka pats nelabais: “Jā, cilvēks ir mirstīgs, bet tas būtu mazākais. Ļaunāk, ja viņš dažreiz mirst pavisam negaidīti, tur tas joks. Viņš nemaz nevar pateikt, ko šovakar darīs.”
Zinātne pirmām kārtām ir pierādījumi. Var būvēt visskaistākās, visekstravagantākās teorijas, rakstīt monogrāfijas par “torsionu laukiem”, paralēlajiem Visumiem un govju pirdienu ietekmi uz klimatu, bet visu izšķir eksakti pierādījumi, kas savākti eksperimentu un novērojumu ceļā.
Un tie liecina, ka klimata pārmaiņas bijušas arī agrāk, vēl pirms modernās civilizācijas parādīšanās.
Turklāt tās bijušas daudz radikālākas nekā pašreiz izteiktās apokaliptiskās prognozes par cilvēka ietekmi uz vidi. Pagātnē notikušo klimata pārmaiņu cēloņi joprojām pilnībā nav saprotami.
Tas, kas ir zināms – ka apstākļus uz mūsu planētas iespaido ar cilvēka eksistenci nekādi nesaistīti faktori. Piemēram, vulkānu izvirdumi, Saules aktivitātes maiņas vai Zemes sadursme ar lielu meteorītu.
Britu žurnāla “Nature” pielikumā “Nature Climate Change” šā gada janvārī publicēts pētījums liecina, pasaules valstīm nu nekādi neizdosies sasniegt 2015. gadā Parīzē notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē nospraustos mērķus – nepieļaut, ka atmosfēras vidējā temperatūra ceļas vairāk par 1,5 grādiem pēc Celsija.
Un pie vainas te ir nevis negausīgā patērēšana vai karš Ukrainā, bet gan 2021. gada decembrī notikušais Tongas zemūdens vulkāna izvirdums Klusajā okeānā.
Kā izrādās, šīs kataklizmas rezultātā Zemes atmosfērā izmesto gāzu un ūdens tvaiku iespaids uz klimatu ir nesamērojams ar cilvēka centieniem kaut ko iespaidot. Slikta ziņa “govju pirdienu reliģijas” sekotājiem! Jautājums tikai, vai viņi to sapratīs. Izskatās, ka pamazām cilvēki tomēr nāk pie prāta.
Vācijas mediji raksta par diviem jauniešiem Luizu S. un Janniku S., kuri pagājušā gada septembrī Štutgartes tuvumā nobloķēja automaģistrāli. Pretlikumīgajā akcijā klimata aktīvistiem rokās bijis plakāts ar uzrakstu “Nevis urbt, bet taupīt naftu!”. Novembrī viņiem bija paredzēts stāties tiesas priekšā, uz kuru klimata ideālisma pārņemtie jaunieši gan nebija ieradušies. Izrādās, abi aizlidojuši atpūsties uz Bali salu Indonēzijā…
