Ko mēs panāksim pirmos – igauņus vai lietuviešus? 165

TV24 raidījuma “Kārtības rullis” vadītājs Armands Puče saviem viesiem – LU rektoram Gundaram Bērziņam, ekonomikas ministram Viktoram Valainim, uzņēmējam un biedrības “Latvijas formula 2050” valdes loceklim Ģirtam Rungainim un bijušajam Ministru prezidentam Ivaram Godmanim (1990-1993; 2007-2009), uzdeva jautājumu, kurus Latvija panāks pirmos – igauņus vai lietuviešus?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Skorpions – 19. novembris, Strēlnieks – 24. jūlijs: laimīgākā diena 2025. gadā katrai zodiaka zīmei
TV24
“No tautas tāpēc šogad noslauks pēdējo kapeiku!” Izrādās, ka valdības budžetā ierakstīts – “Latvenergo” jāiemaksā vismaz 200 miljoni eiro nodokļos
Receptes
Jāmeklē, dārgi, nav laika? 15 produkti, ko turēt pa rokai, lai atvieglotu veselīgu ēšanu visas nedēļas garumā
Lasīt citas ziņas

Savā atbildē lakonisks bija Gundars Bērziņš: “Es domāju, ka igauņus, tāpēc, ka leiši ļoti strauji attīstās šobrīd.”

Tāpat uzskata arī Ģirts Rungainis: “Es arī domāju, ka šobrīd vieglāk panākt igauņus nekā leišus. Lietuva arī objektīvi ir lielāka. Un šobrīd Igaunijā ir iestājies cits cikls dažādos veidos – gan ekonomiskais, gan politiskais cikls. Tas dod mums papildus iespēju.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt Ivars Godmanis tiešu atbildi nesniedza. “Es uz šo savādāk skatos. Mēs neesam pilnīgi vienādi, ne Latvija, ne Igaunija, ne Lietuva, tāpēc es domāju, ka labāk izdarīt labi to, kas mums – tieši Latvijai – visvairāk atbilst.” Minot piemērus, kas tieši mums vislabāk būtu jāizdara, Godmanis saka: “Atbalstīt labākos, atbalstīt flagmaņus, pamainīt “smagā” veidā izglītību, pamēģināt kaut ko izdarīt ar finansējuma piesaisti. Es domāju, ja šīs lietas mēs izdarīsim, tad tīri netieši mēs palielināsim mūsu ātrumu.”

Kā noslēdzošais savu viedokli izteica ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Ātrākajiem Baltijā! Ekonomiskajā izaugsmē mums jābūt līderiem Baltijas valstīs turpmāko desmit gadu laikā.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.