Anda Līce: Ko mēs gaidām? 5
Ka dzīvē viss kaut kā nokārtosies – uzsūksies kā sasitums vai nomainīsies kā vecā āda. Brīnumi taču notiek, un mēs pārlēksim pāri katrs savai un gan jau arī mūsu kopējai bedrei. Bet ir bedrītes un bedres. Par spīti oficiālajam optimismam, tik daudzās lietās ir ieslīdēts bedrē, kuru nevar pārlēkt, no kuras neviens ārā nevelk, no tās var vienīgi izrāpties, ilgi un smagi strādājot katram ar sevi, nevis cīnoties ar citiem.
Mums šķita – pietiks ar to atmodu, ko piedzīvojām pirms divdesmit pieciem gadiem. Nepietika, tagad mēs ilgojamies pēc nākamās. Bet, lai cik tas būtu skumji, jauna atmoda nav iespējama bez zināmas atkrišanas atpakaļ. Mēs visu laiku mēģinājām sev iestāstīt, ka ejam tikai uz priekšu. Ir laiks atzīt, ka, dzenoties pēc starptautiskās atzinības un savu ambīciju dēļ, daudz kas no vēlamā ir uzdots par esošu, tātad melots.
Ko mēs gaidām, starta šāvienu kādā noteiktā datumā? Tāda nebūs. Tāds katra dzīvē notiek individuāli. Par to var kalpot piedzīvotā neveiksme, slimība, nopietna saruna vai grāmata, kura, Dievs vien zina, kāpēc, nonāk tavās rokās. Tu lasi un jūti, kā čirkst ierūsējušās smadzenes. Nav brīnums – savu ir darījuši gadi, pieradums nedomāt (lai domā zirgs, tam lielāka galva), dzīves vienkāršota uztvere, pakļaušanās valdošajam viedoklim un vienkārši slinkums. Tu lasi un jūti – vaļā veras ilgi nevirinātas durvis un vārti. Izrādās, prāts ir jātīra un jālabo tāpat kā zobi.
Mūsdienu garīgie domātāji Kens Vilbers un Ričards Rors, kuru darbi ir tulkoti arī latviski, jau krietnu laiku runā par paradigmas maiņu. Kas tā tāda un ko tā ēd? Tas ir noteikts uztveres un domāšanas modelis, pasaules redzējums. Mēs baidāmies to mainīt, jo esam pieraduma vergi. Jaunais vienmēr uzņem sevī kaut ko no vecā, var arī teikt – to pārstrādā. Paradigmas maiņu dabā uzskatāmi rāda gadalaiki – pavasaris aizmetas jau rudenī, kad rudens vētras nolauž nokaltušos zarus un noplēš vecās lapas. Ejot sevis izzināšanas un apzināšanās ceļu, pavisam citādā gaismā parādās arī citi cilvēki un visa pasaule. Ko mēs vēl gaidām?
