Pēc trauksmainā riesta aktivitātēm vasaras laiks ir zināms miera periods. Ko medņi dara vasarā? 0
Pēc trauksmainā riesta aktivitātēm, kas sākas agrā pavasarī un turpinās līdz pat maija pirmajai pusei, vasaras laiks nes zināmu miera periodu medņu dzīvē, vēsta “mammadaba.lv”.
Medņu vistas kļūst tikpat kā nemanāmas, jo sācies ligzdošanas laiks. Tas arī liek tām kļūt nemanāmām, lai ligzdas vieta būtu slēpta un aizsargāta no iespējamajiem apdraudējumiem.
Savukārt, medņu gaiļi, kas vēl pāris nedēļas pēc “pavasara riesta trakuma” ir manāmi riesta vietā, izklīst plašākā teritorijā.
Taču pēc gada viņi atgriezīsies tajā pašā vietā, sēdēs tajos pašos kokos un, iespējams tajos pašos zaros, lai piedalītos “riesta izrādē”.
Rūpes par mazuļiem
Uzsākot ligzdošanu, medņu vistas izdēj 5 līdz 11 olas, bet perēt sāk tikai pēc pēdējās olas izdēšanas, lai mazuļi izšķiltos vienlaicīgi.
Tam ir būtiska nozīme, jo medņi ir ligzdbēgļi un vista kopā ar mazuļiem pamet ligzdu tūlīt pēc izšķilšanās.
Medņu vistas perē 24 līdz 26 dienas, tas nozīmē, ka mazuļi pasaulē nāk maija beigās vai jūnija sākumā. Šajā laikā vistām sakās trauksmains periods, jo par mazuļiem būs jārūpējas visu vasaru.
Savas dzīves pirmajās nedēļās medņu cāļi pārtiek no kukaiņiem, ko tie uzlasa vai noķer.
Tādēļ liela nozīme šajā brīdi ir laiapstākļiem. Ja laiks ir vēss, lietains un vējains, mazuļiem barība var nepietikt, tie cietīs badu un var iet bojā, nosalstot.
Lai arī 2–3 nedēļu vecumā mazuļi jau var veikt īsus pārlidojumus, šajā laikā tie vēl nevar aizbēgt no plēsīgajiem dzīvniekiem, piemēram, caunām, lapsām, jenotsuņiem.
Arī cilvēki, kas nejauši iztraucē medņu vistu ar mazuļiem, var radīt putnu dzīvībai bīstamus draudus, jo vista centīsies iespējami ātrāk pamest šo vietu, nereti steigā pazaudējot kādu no mazuļiem. Tādēļ cilvēkiem nekavējoties jādodas prom šādā situācijā.
Mazuļiem pieaugot, arvien lielāku lomu uzturā ieņem zaļie augi – mētrāju lapas un ziedi. Ap vasaras saulgriežiem vistas ar mazuļiem sastopamas mellenāju tuvumā.
Vispirms ziedi un jaunās lapas, bet vēlāk – vasaras otrajā pusē – melleņu ogas kļūst par medņu pamatbarību. Šajā laikā arī medņu gaiļi galvenokārt sastopami mežos, kas bagāti ar mellenājiem.
Medņu monitorings
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) darbinieki jau daudzus gadus seko medņu populācijas stāvoklim uzņēmuma apsaimniekotajās mežu teritorijās.
Sākot no 2012. gada, kad tika veikta medņu riestu inventarizācija un noskaidrots medņu populāciju skaitliskais lielums, kā arī turpmākajos gados veiktā medņu uzskaite un medņu novērojumu datu bāzes izveide, sniedz iespēju labāk saprast medņu dzīves telpas prasības.
Pēdējos gados datu bāze tiek papildināta ar informāciju, kas iegūta ar telemetrijas metodēm, proti, daži medņi ir aprīkoti ar mūsdienīgiem raidītājiem, kas sniedz datus par to atrašanās vietu – gan telpā, gan laikā.
Šī informācija ļauj apzināt un novērst riskus, ko medņu populācijai varētu radīt atsevišķas mežsaimnieciskās darbības.
Organizējot uzņēmuma darbu, tiek ņemts vērā: stingrākais aizsardzības režīms medņu riesta laikā, noteikti ierobežojumu pēcligzdošanas periodā, ievērojams apjoms paveikto darbu medņu dzīvotņu stāvokļa uzlabošanā.
Jāpiebilst, ka šie pasākumi attiecināmi uz lielāko medņu populācijas daļu, jo vairāk kā 90 % no Latvijas medņiem dzīvo LVM apsaimniekotajā teritorijā.
