Ko mazināt – PVN vai ienākuma nodokli? 0
Šonedēļ Saeimā varētu sākt apspriest Finanšu ministrijas ierosinājumus samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes – trešdien deputātu frakcijās, ceturtdien Nodokļu politikas apakškomisijā.
Kā jau ziņots, ministrija ierosina no šā gada 1. jūlija nogriezt procentu no 22% PVN likmes, bet no 2013. gada 1. janvāra – procentu 25% IIN likmei, vienlaikus palielinot ar šo nodokli neapliekamo ienākumu daļu no pašreizējiem 45 līdz 60 latiem.
Kā to oficiāli pasniedz, PVN likmes samazināšana ierobežošot inflāciju, no kuras lielākie ieguvēji būšot iedzīvotāji ar maziem ienākumiem – augšot viņu pirktspēja. Cits ieguvums, ko paredz ministrijā, – izlīdzinoties nodokļu likmēm Baltijas valstu starpā, pieaugšot Latvijas uzņēmumu konkurētspēja. Savukārt PVN likmes 1% samazināšanas “cena” valsts budžetā ir aptuveni 40 miljoni latu.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs atzīst, ka priekšlikumu samazināt PVN likmi pagaidām vērtē piesardzīgi. Viņam neesot pārliecības, vai šis samazinājums būtiski samazinās inflāciju un palielinās iedzīvotāju pirktspēju. Tāpat neesot pārliecības, vai plānotā IIN samazinājuma ietekme būs tik liela, ka iedzīvotāji to pamanīs savos naudas maciņos.
Lai komisijā varētu kaut ko nolemt, viņaprāt, vispirms būtu jāredz Finanšu ministrijas aprēķini, piemēram, kā šis PVN likmes samazinājums ietekmēs patēriņu. Jānis Reirs (“Vienotība”) pauž pārsteigumu, kāpēc Finanšu ministrija ar šādām pārmaiņām nākusi klajā tagad, kad gads jau gandrīz pusē.
Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis (ZRP) saka, ka šos ministrijas ierosinājumus vērtē skeptiski. Pēc viņa domām, PVN likmes samazinājums gan varētu dot īslaicīgu inflācijas samazināšanos, tomēr Māstrihtas kritēriji paredz inflācijas ilgtermiņa samazinājumu. “Ja gribam veicināt ekonomisko attīstību, tad vispirms būtu jāķeras pie darbaspēka nodokļu samazināšanas, kā tas ierakstīts V. Dombrovska valdības deklarācijā,” viņš piebilst.
Deputāti šaubās arī par agrāk izskanējušo ierosinājumu samazināt PVN likmi maizei, pienam un citām pārtikas precēm, lai atvieglotu trūcīgo iedzīvotāju dzīvi. Jānis Reirs stāsta, ka šis pasākums esot izmēģināts Lietuvā. Bet galvenokārt sarežģītās administrēšanas dēļ beidzies nesekmīgi un pēc kāda laika ticis atcelts.
Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka, samazinot PVN likmi pārtikai, samazinājums skartu arī turīgo iedzīvotāju slāni. Tādējādi šādam samazinājumam nebūtu lielas jēgas – nekāda sociāla līdzsvara nebūtu. Viņaprāt, trūcīgo iedzīvotāju aizstāvībai no valsts puses būtu nepieciešami citi pasākumi.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone spriež, ka tik niecīgi nodokļu samazinājumi būtiski neietekmēs ne ekonomikas attīstību, ne iedzīvotāju labklājību, tāpat neveicinās inflācijas iegrožošanu ilgtermiņā, ko paredz ES dalībvalstu Māstrihtas vienošanās.
Darba devēju viedoklis, ar kuru viņi nāks klajā šajās dienās, – PVN samazinājums jāīsteno noteiktās ekonomikas jomās, piemēram, tas jāsamazina siltumam un citiem komunālajiem pakalpojumiem, kas visvairāk uzskrūvē patēriņa cenas. Savukārt IIN likme jāsamazina nevis par vienu, bet par sešiem procentiem.
Viņasprāt, šāds samazinājums tad patiešām būtu jūtams un būtiski celtu iedzīvotāju labklājību.
Līga Menģelsone uzsver, ka pērn LDDK, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Zemnieku saeimas un Finanšu ministrijas noslēgtā vienošanās par nodokļu politikas stabilitāti un paredzamību turpmākajiem trim gadiem cita starpā paredzēja, ka uzsvars jāliek uz darbaspēka (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) nodokļu samazināšanu. “Pie tā tad arī ministrijai jāķeras klāt,” piebilst ģenerāldirektore.
Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu politikas lietās Juris Stinka paskaidro, ka PVN likmes samazinājuma ietekmi uz patēriņu gada ietvaros ministrija rēķinājusi 44 miljonu latu apmērā. Ja Saeimā piekristu PVN likuma grozījumiem no šā gada 1. jūlija, tad šogad tie būtu 16,5 miljoni latu. Savukārt IIN samazinājuma ietekmē mēneša minimālā alga (šogad – 200 lati) varētu pieaugt par 1 latu. Rēķinot pēc vidējās izpeļņas, iedzīvotāju maciņos iekristu par 2,50 latiem mēnesī vairāk nekā pašlaik. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pērn strādājošo mēneša vidējā darba samaksa bruto bija 464 lati.
Juris Stinka uzsver, ka šo nodokļu likmju samazināšanas pirmais mērķis – izlīdzināt tās Baltijas valstu telpā. Bet arī viņš piekrīt, ka iedzīvotāju labklājību būtiski var ietekmēt darbaspēka nodokļu samazināšana. Ministrijas ierosinātajam PVN un IIN likmju samazinājumam iedzīvotāju dzīvē, viņaprāt, nebūs tik lielas ietekmes. Taču kādiem nodokļu politikas grozījumiem būtu jādod priekšroka, tas jāizšķir politiķiem pašiem.
