Protestējot pret valdības izvirzītajām stingrajām ekoloģiskajām prasībām, fermeri piedraud “paralizēt visu Nīderlandi” 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lauksaimnieku nemieru dēļ Nīderlandes policijai kopš pagājušās nedēļas beigām nākas strādāt paaugstinātā gatavībā. Protestējot pret valdības izvirzītajām stingrajām ekoloģiskajām prasībām, fermeri piedraudējuši “paralizēt visu Nīderlandi”. Pirmdien un otrdien tas izpaudās kā tiltu un ceļu pārvadu blokādes ar lauksaimniecības tehniku un siena ķīpu barikādēm; satiksmes kavēšana lēnās kolonnās traktoriem braucot pa lielākajām šosejām.
Valstī traucēta auto, bet ziemeļdaļā arī prāmju satiksme, jo akcijai svētdienas vakarā pievienojās zvejnieki, bloķējot ostas ar saviem kuģīšiem. Kārtības sargi sola izlēmīgu rīcību, ja protestētāji mēģinās izpildīt draudus bloķēt Amsterdamas Šipholas lidostu vai Roterdamas ostu. Pagaidām lielāko satraukumu radījuši fermeru centieni ar tehniku bloķēt piebraucamos ceļus lielveikalu ķēžu loģistikas centriem.
Lielveikalu blokāde
Zemnieku nemieri valdības prasību dēļ Nīderlandē bijuši arī agrāk, taču jaunākie sākās jūnija beigās un iemesls ir valdības lēmums līdz 2030. gadam radikāli, par vairāk nekā 70%, samazināt videi kaitējošo dažādu veidu slāpekļa oksīdu emisiju. Nīderlandes Valsts vides aģentūras PBL brīdinājusi, ka fermeriem būs par 30% jāsamazina mājlopu skaits un daudzas mazās fermas nāksies slēgt. Valdība šo faktu arī nav slēpusi, jūnija beigās atzīstot: “Patiesība ir tāda, ka ne visi lauksaimnieki var turpināt savu uzņēmējdarbību un ne vienmēr tā, kā saimnieko patlaban.”
Nīderlandes mediji norāda, ka protestus organizē vairākas zemnieku organizācijas, taču tie nav centralizēti vadīti. Kā minēts, lielākās kaislības pagaidām saistās ar lielveikalu apgādes centru blokādēm. Nīderlandes Centrālais pārtikas tirdzniecības birojs, kas ir lielveikalus apvienojoša jumtorganizācija, paziņojumā uzsvēris, ka tā ir vēršanās pret visiem Nīderlandes pilsoņiem, jo sekas var būt pārtikas preču trūkums veikalos. Lokālie mediji un sociālie tīkli vakar jau plaši publicēja video un fotogrāfijas ar pustukšiem augļu un sakņu plauktiem.
Naktī uz otrdienu policijas specvienības izmantoja asaru gāzi un suņus, lai pārrautu “Lidl” bāzes blokādi Hērenvēnā, Frīzlandes provincē. Līdzīgi notikumi risinājušies arī pie bāzes Snēkā. Taču citu loģistikas centru “aplenkumi” otrdien turpinājās.
Policijas priekšnieks Vilems Vūlders informēja medijus, ka kārtības sargi pirmdienas akciju laikā izrakstījuši vairāk nekā 200 soda protokolu, lielākoties par satiksmes traucēšanu ar traktortehniku uz ātrgaitas šosejām, un izdarījuši vismaz 15 arestus. Vūlders skaidroja, ka vairumu protestētāju izdevies izklīdināt “normālā komunikācijā”, kamēr Nīderlandes mediji atzīmē, ka dažas personas, kuras pievienojušās akcijām, nav bijuši “normāli protestētāji”.
“Pārkāpj robežas”
Pagājušajā nedēļā zemnieki organizēja nemierīgus piketus pie atsevišķu politiķu īpašumiem. Protestētāji izpaudās, izgāžot kūtsmēslu kravu pie dabas un slāpekļa politikas ministres Kristianas van der Valas namdurvīm, bloķēja kādam parlamenta deputātam piederošu saldējuma rūpnīcu Frīzlandē un atsevišķos gadījumos izgāza dusmas pret policijas automašīnām. Kārtības sargi veica vismaz desmit arestus.
Nīderlandes premjers Marks Rite, uzstājoties parlamentā, nosodīja protestētāju vardarbību, paužot, ka “tas pārkāpj robežas”: “Runas brīvība un tiesības uz demonstrācijām ir vitāli svarīga mūsu demokrātiskās sabiedrības sastāvdaļa, un es tās vienmēr aizstāvēšu. Taču ir nepieņemami radīt bīstamas situācijas, ir nepieņemami uzbrukt amatpersonām. To mēs nekad nepieņemsim.” Vardarbība un ikdienas dzīves traucēšana nevairo sabiedrības atbalstu. Mediju kompānijas “Hart van Nederland” šajās dienās veiktā aptauja liecināja, ka 54% valsts iedzīvotāju atbalsta fermerus, taču jau 43% uzskata, ka tie savās darbībās iet par tālu.
Augošā slāpekļa oksīdu un amonjaka izmešu problēma Nīderlandē bija zināma, tomēr risinājumu allaž atlika, līdz 2019. gadā Nīderlandes Valsts padome, kas darbojas arī kā apelācijas tiesa, pasludināja, ka Nīderlandes nepietiekamā politika izmešu samazināšanas jautājumā pārkāpj Eiropas Savienības prasību normas attiecībā uz dabas aizsardzību un kaitē vides līdzsvaram aizsargājamās dabas teritorijās.
Valdībai nācās spert nepopulārus soļus. Vispirms, sākot ar 2020. gadu, valstī diennakts gaišajā laikā atļauto braukšanas ātrumu uz automaģistrālēm samazināja līdz 100 kilometriem stundā. Tad piebremzēja vērienīgus celtniecības projektus, jo būvniekiem vispirms bija jāpierāda, ka tie nepārkāps izmešu normas. Tomēr par lielāko galvassāpju avotu gāzu izmešu radīšanā Nīderlandē uzskata lauksaimniecību.
Slāpekļa oksīdi bagātīgi izdalās lopkopības procesā, no kūtsmēsliem, arī pārliecīgi izmantojot slāpekļa minerālmēslus. Bet Nīderlande ir pazīstama kā Eiropas lauksaimniecības lielvalsts, viena no lielākajām pārtikas produktu eksportētājām pasaulē, īpaši intensīvās lopkopības dēļ. Valstī ir ap 54 tūkstošiem lauksaimniecības uzņēmumu, kas pērn eksportēja pārtiku 105 miljardu eiro apmērā.
