Saeima apstiprina 2017.gada budžetu: kādas izmaiņas sagaida iedzīvotājus? 12
Saeima šonakt pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā 8 miljardi eiro, savukārt izdevumi – ap 8,4 miljardiem eiro, līdz ar to plānots budžeta deficīts.
Deputāti budžeta pieņemšanu sagaidīja ar ovācijām. Par budžeta apstiprināšanu balsoja 59 koalīcijas parlamentārieši, bet pret bija 36 opozīcijas deputāti.
Mikrouzņēmumu nodokļa ēras gals
Vislielākās izmaiņas tuvākajos gados sagaida mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājus. Par spīti vairākiem simtiem mazo uzņēmēju un viņu atbalstītāju, kas pie Saeimas bija pulcējušies protesta akcijā, parlaments pieņēma grozījumus MUN likumā, nosakot, ka uzņēmējdarbības uzsācēji MUN maksāšanas režīmam varēs pieteikties tikai līdz 2017. gada 20. jūnijam.
Esošajiem mikrouzņēmumiem, ja tie savu saimniecisko darbību vēlēsies turpināt, līdz 2018. gada 15. decembrim būs jāpārreģistrējas kādā no citiem pastāvošajiem nodokļu maksāšanas režīmiem. Ja tas nebūs izdarīts, tie kļūs vai nu par uzņēmumu ienākuma, vai arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem. “Kad mikrouzņēmumu nodoklis tika ieviests, tas panāca ļoti labu efektu – palielināja nodarbinātību un arī ļāva iznākt no ēnu ekonomikas cilvēkiem, kas līdz tam bija bijuši ēnu ekonomikā. Bet ar laiku diemžēl tas tika sabojāts un šobrīd ļoti daudzos gadījumos tas tiek izmantots nevis jēdzīgam biznesam, bet nodokļu optimizācijai,” deputātiem skaidroja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Sociālais nodoklis no minimālās algas
Neskatoties uz opozīcijas iebildumiem, Saeimas valdošais vairākums tomēr atbalstīja arī daudz kritizēto prasību darba devējiem par katru darbinieku veikt sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas apmēra, pat ja cilvēks strādā nepilnu darba laiku un saņem mazāku algu. Deputāte Nellija Kleinberga (LRA) gan norādīja, ka sabiedrība šīm izmaiņām nav gatava un tās sarežģīs dzīvi gan uzņēmējiem, gan nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām. It īpaši piņķerīgas situācijas veidosies gadījumos, kad darbinieks vairākās darba vietās strādā nepilnu darba laiku. Reizniece-Ozola mierināja, ka tikšot paplašināts to personu loks, uz kurām izmaiņas neattieksies (pagaidām tādas ir pensionāri, jaunieši, ilgstošie bezdarbnieki un cilvēki ar invaliditāti).
Pret nelojāliem skolotājiem
Vislielākās deputātu diskusijas budžeta pieņemšanā raisīja jautājums, kuram ar naudas lietām ir visnotaļ nosacīts sakars, – tā sauktie lojalitātes grozījumi Izglītības likumā. Tajos papildināts pedagogu pienākumu saraksts, nosakot, ka viņu pienākums ir “audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai”. Savukārt par izglītības iestādes vadītāju ir tiesīga strādāt persona, kurai ir gan nevainojama reputācija, gan kura ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei. Līdzīgs regulējums jau ir pašreizējā likumā, bet tas esot deklaratīvs un neļauj vērsties pret pārkāpējiem. Piemēram, Rīgas 40. vidusskolas skolotājs Vladislavs Rafaļskis, kurš radiointervijā atklāti paziņoja, ka nav lojāls Latvijai, joprojām turpina strādāt šajā mācību iestādē. Jaunais regulējums ļaus gadījumos, kad Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) konstatēs neatbilstības šī likuma prasībām, lemt par šādu skolotāju un direktoru atlaišanu (lēmumu varēs apstrīdēt tiesā). Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis debatēs uzsvēra, ka Rafaļska gadījums nav vienīgais, bet sīkāk to nekomentēja, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija. “Latvijas Avīzei” tomēr neoficiāli tapa zināms, ka IKVD un drošības dienesti apkopojuši vairāk nekā desmit līdzīgus gadījumus izglītības iestādēs. Runa esot gan par reliģisko radikālismu, gan pārmērīgu latvisko nacionālismu, tomēr lielākoties fiksēta “kalpošana Kremļa interesēm”. Galvenokārt pārkāpumi pamanīti Rīgas skolās, kā arī Liepājā un Rēzeknē. “Piemēram, bija gadījums, kad skolotājs audzēkņiem pauda viedokli, ka imigrācijas krīzes atrisināšanai vajadzētu apšaut visus bēgļus. Tāpat fiksēti gadījumi, kad nelojālus un naidu uzkurinošus viedokļus izplata direktors un pedagogi seko viņa piemēram,” man atzina kāds avots, kas vēlējās palikt anonīms.
Jaudīgāks auto – dārgāka dzīve
No nākamā gada tiek atcelts automašīnu un motociklu nodoklis, bet pieaugs transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis. Par 2009. gadu jaunākiem spēkratiem likmes tiks diferencētas pēc izmešu apmēra, bet vecākiem transportlīdzekļiem tās pieaugs par 7,4%. Tāpat Saeima atbalstīja priekšlikumu no nākamā gada daudzbērnu ģimenēm uz pusi samazināt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par vienu no tās īpašumā, turējumā vai valdījumā reģistrētu transportlīdzekli. Atvieglojumi tiks piemēroti arī juridiskajām personām, kas iekļautas Lauku atbalsta dienesta maksājumu saņēmēju sarakstā. Turpretim jaudīgajiem vieglajiem (ar motora tilpumu virs 3500 cm3) auto papildus transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmei tiek noteikta likme 300 eiro apmērā.
Elektrības cenas vēl nepieaugs
Budžeta ietvaros tika apstiprināti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot ieceri obligātās iepirkuma komponentes (OIK) diferencēšu sākt no 2018. gada, nevis nākamgad, kā sākotnēji tika plānots. Ar likuma izmaiņām plānots sadalīt OIK maksātājus četrās grupās, kur daļu komponentes apmēru noteiks patēriņa apmērs (mainīgā daļa), savukārt atlikušo daļu – fiksēts jaudas maksājums. Tiek prognozēts, ka OIK diferencēšanas rezultātā elektroenerģijas izmaksas pieaugtu aptuveni 390 000 mājsaimniecību, savukārt 650 000 – saruktu.
Atbalsts jaunajiem uzņēmējiem
Viens no mehānismiem, kas aizstās pamazām aizejošo mikrouzņēmumu režīmu, būs īpašs atbalsts jaunajiem uzņēmumiem. Budžeta paketes ietvaros galīgajā lasījumā tika pieņemts jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Tā mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, paredzot tiem dažādus atbalsta mehānismus, piemēram, kompensējot nodokļu maksājumus par darbiniekiem.
