Anda Līce: Kāpēc mums joprojām tik daudz kas nesanāk? 0
Pret jūras uzbrukumiem kāpas nostiprina ar speciāliem stādījumiem, krastus – ar akmens sienām, pret ceļojošām smiltīm, vēju un putekļiem stāda aizsargjoslas. Kaut izsenis ir zināms, ka melus var uzveikt vienīgi ar patiesību, daudzi to tā arī nekad nesaņemas darīt, jo kā “Ziņģē par bailēm”: “Ai, bailes, bailes,/ Ai, nāves bailes /Spoži stāv uz vakts.”
Mēs dzīvojam mazu un lielu melu pasaulē, un nav viegli stāties pretī nedz vieniem, nedz otriem.
Parasti apmierināmies ar dūru regulāru vīstīšanu kabatā un verbālu izlādēšanos un vienīgi tad, kad tas mūs neapdraud.
Lielvaru politika nemaz nav iedomājama bez meliem, šodien var teikt – bez globāliem meliem, un šajā ziņā Krievija ir nepārspējama. Politiskie apskatnieki liecina – šīs lielvalsts oficiālie informācijas kanāli ne dienu neiztiek bez Ukrainai veltītiem apmelojumiem. Tiek apmelotas arī Baltijas valstis.
Tā Krievijas sabiedrības daļa, kas pārtiek vienīgi no oficiālās propagandas, no sirds tic briesmu stāstiem par ļaunajām kaimiņvalstīm.
Lai noskaidrotu patiesību, Jekaterinburgas eksmērs, bijušais Krievijas valsts domes deputāts, pazīstamais politiķis, fonda “Pilsēta bez narkotikām” dibinātājs, mākslas darbu kolekcionārs un dzejnieks Jevgeņijs Roizmans devās uz Ukrainu.
Atgriezies dzimtenē, viņš ar interneta starpniecību pastāstīja, ka ticies ar daudziem cilvēkiem, arī ar patlaban Kijevā dzīvojošo Gruzijas eksprezidentu Mihailu Saakašvili, un tas, ko sludina Kremļa propagandisti, nav patiesība.
J. Roizmanu ilgstoši nodarbina jautājums, kāpēc tādām valstīm, kāda ir Somija un Saakašvili laika Gruzija, viss sanāca, bet ar tik milzīgiem dabas un cilvēku resursiem bagātajai Krievijai iet kā pa celmiem.
Viņš ir atradis atbildi – Somijas un Gruzijas pilsoņi savu dzimteni tiešām mīl, un tas, kā pasaulē atbalsojas viņu valsts politika, ir pilsoņu pašcieņas jautājums.
Ukraiņu žurnālists Dmitrijs Gordons ar šo cienījamo vīru, kuru būtu vērts iztaujāt arī Latvijas medijiem, ierakstīja trīs stundas garu interviju sociālā tīmekļa “YouTube” vietnei.
Arī Latvijā cilvēki jautā: “Kāpēc mums joprojām tik daudz kas nesanāk?” Pie vainas ir ne jau tikai atbildīgo personu, bet visas sabiedrības zemā pašcieņa.
Mēs pieprasām no amatpersonām tādu attieksmi pret saviem pienākumiem, ar kādu paši nevaram lepoties, maldīgi iedomājamies, ka atbildīgi ir jāpilda tikai lielie amati un labi jāveic lielie darbi, kamēr mazos var darīt pa roku galam vai nedarīt nemaz.
Sabiedrība joprojām dzīvo padomju tradīciju gūstā, pat neapzinādamās, cik ļoti tās ietekmē mūsu izvēles. Visupirms morālās, no kurām vienmēr ir atkarīgas arī visas pārējās.
