Ko liekam krāsnī. Kādu malku pirkt un cik tā maksā? 2
Skujkoku malka ir sveķaina un degot dzirksteļo. Bērzs dod daudz siltuma, taču veido daudz sodrēju, savukārt alksnis izdala mazāk siltuma, toties lieliski sadedzina kvēpus. Ar ko kurināt?
Siltumatdeve
Lai silti sakurinātu krāsni, malkai jābūt pietiekami sausai. Vēlamais koksnes mitrums ir 15 – 20%, ko sasniedz, sagatavotu malku gadu vai divus žāvējot vēdināmā nojumē. Uzskata, ka virs 30% mitru malku nav pat vērts kurināt, jo lielākā daļa tās radītā siltuma tiks patērēta ūdens iztvaicēšanai.
Malka var dot dažādu siltumu. Tas atkarīgs ne vien no tās sausuma, bet arī koka sugas, turklāt pat vienas koku sugas vidū ir atšķirības, tāpēc mēra sugas vidējo siltumatdevi. Sadedzinot noteiktu tilpumu koksnes, aprēķina tās vidējo sadegšanas siltumu, kuru apzīmē ar siltumatdeves koeficientu. Visaugstākā siltumatdeve ir ozolam, turklāt sadegot tas piepilda māju ar meža aromātu. Ozolu uzskata par labāko kamīnu malku, taču, kurinot krāsni, jāizvairās no pārkurināšanas. Laba siltumatdeve ir bērzam, taču tas veido daudz sodrēju. Speciālisti iesaka pagalēm pirms kurināšanas noņemt tāsi, kas var apkvēpināt slēgto kamīnu stiklus. Lai izvairītos no bērza malkas radītajiem sodrējiem, pēc kurināšanas vēlams iemest vairākas alkšņa pagalītes, kas sadalīs kvēpus. Vidēja siltumatdeve ir skujkokiem, augstās sveķainības un lielā dūmu daudzuma dēļ tos gan neiesaka dedzināt atklātos kamīnos. Populāra ir alkšņa malka, kam ir zemāka siltumatdeve, taču tā ātri iedegas, labi kuras, satur maz sveķainu vielu un degšanas laikā nedūmo. Šo īpašību dēļ to bieži izmanto cepšanai un grilēšanai ar atklātu liesmu. Alksni kopā ar apsi iesaka izmantot skursteņa tīrīšanai apkures sezona beigās, kā arī pēc kurināšanas ar skujkokiem un bērzu.
Cena
Malkas cena ir svārstīga (10 – 50 Ls/m3) un atkarīga no gadalaika, iepakojuma, mitruma procenta, sagatavošanas veida, vešanas attāluma un pirkšanas vietas. Būvniecības koka konstrukcijas, kas paliek pēc ēku demontāžas, reizēm var dabūt par velti. Tiesa, tās garinot, ir risks sabojāt zāģi, tāpēc ārzemēs šādu konstrukciju dedzināšanai ārpus mājas ierīko speciālu krāsni, kurā var likt lielformāta kurināmo.
Lēta ir kokzāģētavas atgriezumu – šāļu – malka, kas īpaši labi noder virtuves plītīm. Piemēram, SIA “Anipsis” piedāvā šāļu malku par Ls 14 sterā un skaldītu alkšņu malku par Ls 26 sterā ar bezmaksas transportu Rīgā un tās tuvumā, ja pērk piecus sterus lielu kravu. Malkas placī Rīgā, Imantā (www.drova.lv), sastrādātu alkšņu malku var iegādāties par Ls 25 sterā (mitru) un Ls 33 sterā (sausu), bērzs attiecīgi maksā Ls 32 un 40 sterā, ozols – Ls 39 un 49 sterā. Malku iespējams ērti iepakot pa diviem steriem koka kastēs (+Ls 7). Ietaupīt var, iegādājoties, piemēram, trīsmetrīgu malku (www.malkastirgus.lv; www.malkaplus.lv) – tikai pašiem jāgarina un jāskalda. AS “Latvijas valsts meži” piedāvā pašpatēriņam iegādāties jauktu koku sugu apaļus kokmateriālus (35 – 105 m3 gadā).
Ozols. Jāuzmanās no krāsns pārkurināšanas. Malkai der vidēja vecuma koki, satrunējuši nedod karstumu, bet tikai dūmo.
Osis. Grūti iekurināt, taču deg arī neizžāvēta malka. Dod vienmērīgu liesmu, nedzirksteļo.
Bērzs. Deg ilgi, vienmērīgu liesmu, nedzirksteļo. Glabājot ilgāk par diviem gadiem, malkas aromāts samazinās.
Alksnis. Malka ātri izžūst un pat pēc trim gadiem saglabā īpašo aromātu, atšķiras ar sarkanīgu nokrāsu. Degot gandrīz nedūmo.
Apse. Grūti iekurināt, tāpēc pagales pieliek pēc iekurināšanas ar citu malku. Deg ilgi un labi tur siltumu, iztīra dūmvadu.
Liepa. Grūti aizdedzināt, deg lēni, bet karstums ir ilgs un noturīgs. Nav ieteicams glabāt ilgāk par diviem gadiem.
Priede, egle. Degšanas laikā sprēgā dzirksteles, jo koksne ir sveķaina. Labāk gatavot skaliņus iekuram.
