Olafs Zvejnieks: “Latvijas gāze” nonākusi sarežģītā un nepierastā situācijā – kā starp laktu un veseri 87
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šodien valdības koalīcijas partiju politiķi spriedīs, ko tālāk darīt ar “Latvijas gāzi” (“LG”) un tās meitasuzņēmumu “Gaso”. Šis pēdējais uzņēmums ir Latvijas vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators vai, vienkārši izsakoties, dabasgāzes mazumtirgotājs, savukārt “LG” īsteno vairumtirgotāja funkciju.
Taču “Latvijas gāzē” būtiska daļa akciju pieder Krievijas “Gazprom” (34%). Arī pārējie lielie akcionāri – “Marguerite Gas II.S.a.r.l.” (28,97%), “Uniper Ruhrgas International GmbH” (18,26%) un SIA “Itera Latvija” (16%) – ir vai nu seni “Gazprom” biznesa partneri Eiropā, vai arī ar Krieviju tā vai citādi saistīti.
Kamēr Krievija neuzbruka savām kaimiņvalstīm, tam nebija īpašas nozīmes, taču tagad ir.
Un agresoru – Krievijas un Baltkrievijas – ietekmes ierobežošanai Latvijas ekonomikā Saeima 14. jūnijā pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas aizliedz Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās. Tādas ir gan “Latvijas gāze”, gan “Gaso”, un “Gazprom” līdzdalība tajos neapšaubāmi ir būtiska.
Tieši par to, ko tālāk darīt šajā situācijā, politiķi pirmdien mēģinās lemt. Ar līdzšinējo akcionāru sastāvu “LG” un “Gaso” tālāk funkcionēt vairs nevar, bet cita pagaidām nav, jo pārmaiņas notiek pārāk strauji.
Turklāt tieši par “LG” meitasuzņēmumu “Gaso” valdībai, visticamāk, ir lielāka interese, jo gāzi pirkt var arī citi uzņēmumi, pircējam obligāti nav jāvalkā “Latvijas gāzes” vārds, kā to jau pierādīja sašķidrinātās gāzes pirkums maijā, kuru veica “Latvenergo”. Savukārt tās sadales funkciju izpildē alternatīvu nav – to veic tikai “Gaso”.
Kādu lēmumu valdošie politiķi pieņems, pagaidām zināms nav, taču labklājības ministrs Gatis Eglītis jau ir publiski izrunājis vārdu “nacionalizācija”, proti, piespiedu atsavināšana.
Jādomā gan, ka viskrasākie soļi, proti, nacionalizācija, nebūs valdības prioritāte un sākumā drīzāk mēģinās vienoties ar “LG” par “Gaso” atpirkšanu, taču “Latvijas gāzes” akcionāru varbūtēja iespītēšanās, Krievijas agresijas un retorikas sakarsētie prāti un Saeimas vēlēšanu tuvums var izspēlēt negaidītus jokus ar valdības loģiku.
Interesantā un nepierastā situācijā – starp laktu un veseri – nokļuvusi arī pati “Latvijas gāze”, kurai tajā pašā dienā – 8. augustā – notiks akcionāru sapulce.
No vienas puses, Enerģētikas likums pieprasa, lai līdz katra gada 31. augustam “LG” nopērk un iesūknē Inčukalna gāzes krātuvē pietiekami daudz gāzes, lai nodrošinātu Latvijas vajadzības ziemā.
Tātad nedarīt viņi to nedrīkst, jo pretējā gadījumā draud atbildība likuma priekšā, iespējams, pat kriminālatbildība.
No otras puses, kad “Latvijas gāze” to dara un pērk gāzi no vienīgā tai reāli pieejamā avota – Krievijas, tad “Latvijas gāzi” spārda medijos un sociālajos tīklos un par viņiem sāk interesēties Valsts drošības dienests, pētot, vai nav pārkāptas sankcijas.
Jāsaka uzreiz, ka pie sašķidrinātās gāzes Klaipēdas terminālī “LG” pagaidām netiek, šī termināļa jaudas ir rezervētas jau ilgu laiku uz priekšu un galīgi nesaskan ar “LG” uzlikto pienākumu iesūknēt pietiekami daudz gāzes Inčukalnā līdz 31. augustam.
“LG” atrada veidu, kā pirkt Krievijas gāzi, juridiski nepārkāpjot sankcijas – proti, atrada starpnieku, kam var maksāt eiro, lai tas nopērk Krievijas gāzi un tālāk pārdod to “LG”.
Kas ir šis starpnieks, minējumi ir visdažādākie – tiek piesaukts cits “LG” akcionārs “Itera Latvija”, igauņu starpnieki, jo gāzesvads uz Latviju iet caur Igaunijas teritoriju un igauņi paši pērk krievu gāzi, pašas “Latvijas gāzes” izveidots meitasuzņēmums kaut kur ārpus Latvijas un, visbeidzot, tiek apgalvots, ka Lielbritānijas un Nīderlandes enerģētikas milzis “Shell” esot bijis starpnieks šajos darījumos.
Kā ir bijis patiesībā, to zina tikai daži cilvēki Latvijā.
Lai kā tas arī būtu, situāciju vēl interesantāku padarīja tas, ka pēc nedaudz vairāk kā nedēļas, kad “Latvijas gāze” bija īstenojusi šādu iepirkuma politiku, “Gazprom” pavēstīja, ka pārtraucis gāzes piegādes Latvijai jūlija pieteikuma ietvaros saistībā ar “gāzes ņemšanas nosacījumu pārkāpumu”.
Šai situācijai iespējami divi skaidrojumi. Pirmais, “Latvijas gāzes” valde ir rīkojusies pretēji sava lielāka akcionāra “Gazprom” vēlmēm un, apejot to, pa kluso pirkusi gāzi no kāda cita.
Ja tā, tad ļoti iespējams, ka 8. augusta akcionāru sanāksmē “Gazprom” pieprasīs “LG” valdes nomaiņu. Otrais un, jāatzīst, ticamākais – viss noticis, saskaņojot ar “Gazprom”, un “gāzes piegāžu pārtraukšana” ir teātris, kas tiek spēlēts Krievijas politiskajai elitei un kā mērķis ir nodemonstrēt, ka “Gazprom” stingri īsteno Putina kursu uz viņam nepaklausīgo sodīšanu.
Lai kā arī būtu, “Latvijas gāzes” kā uzņēmuma pastāvēšana balstās uz diviem vaļiem – gāzes piegādēm no Krievijas pa cauruļvadu sistēmu un faktu, ka tā ir sadales sistēmas operatora “Gaso” īpašnieks.
Uzņēmums cenšas atrast veidu, kā atdalīt “Gaso” no sevis, acīmredzot labi saprotot, kāds ir Latvijas valdības noskaņojums šajā jautājumā.
Bija paredzēts to izdarīt 8. augusta padomes sēdē, pieņemot lēmumu par uzņēmuma reorganizāciju nodalīšanas ceļā, bet, spriežot pēc visa, tas nav izdevies – uzņēmuma juristi paziņojuši, ka šāda rīcība ir pretrunā ar Latvijas likumiem.
“Ņemot vērā, ka “Latvijas gāzes” viens no akcionāriem ir Krievijas “Gazprom”, reorganizācija vai pamatkapitāla samazināšana nav iespējama saistībā ar pieņemtajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā,” teikts “LG” valdes paziņojumā.
Tagad valdei uzdots atrast citu veidu līdz nākamajai akcionāru sapulcei 8. septembrī, taču tas var nonākt pretrunā ar Latvijas valdības vēlmi atrast risinājumu drīzāk. Lai kāds paņēmiens tiktu atrasts, šķiet, ka diezgan drīz “Latvijas gāze” vairs nebūs “Gaso” īpašniece.
Savukārt pašai “LG” dzeguze kūko saistībā ar to, ka no 1. janvāra Saeima ir aizliegusi pirkt Krievijas gāzi.
Ja šis lēmums tiks īstenots konsekventi, proti, neļaus pirkt krievu gāzi, arī izmantojot dažādus starpniekus, tad kāda 1. janvārī būs uzņēmuma “Latvijas gāze” turpmākās pastāvēšanas jēga?
