Ko latvieši domā par nāvi? Ko atklās vērienīgs pētījums 1
RSU zinātnieki pētīs Latvijas iedzīvotāju priekšstatus par nāvi un pēcnāvi
Lai apzinātu Latvijas iedzīvotāju priekšstatus un izpratni par mirstīgumu un nāvi, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki līdz 2022. gadam īstenos vērienīgu pētījumu Memento mori: dzīves noslēgums, nāve un iztēlotā pēcnāve mūsdienu Latvijas iedzīvotāju dzīvespasaulē.
Projekts guvis teju 300 tūkstošus eiro lielu finansējumu Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkursā.
Pētnieki norāda, ka Latvijā nāve ir daudz biežāks notikums nekā piedzimšana – uz katriem diviem dzimušajiem ir trīs mirušie.
“Vai cilvēki cenšas nedomāt par nāvi vai, gluži otrādi, apzināti tai gatavojas, piemēram, iekrājot bēru naudu, atstājot testamentu un norādījumus par savu apbedīšanu? Viņi labāk gribētu mirt mājās, tuvinieku vidū vai slimnīcā, mediķu aprūpēti? Vai mēs ticam, ka nāve ir visa beigas, vai apceram, kā cilvēks turpinās pēc fiziskās nāves – savos bērnos, sava mūža nozīmīgākajos profesionālajos veikumos, palicēju atmiņās vai nonākot kādā citā realitātē, kā to skaidro reliģijas?” par jautājumiem, kas būs pētījuma fokusā, stāsta RSU Komunikācijas fakultātes vadošā pētniece un šī projekta vadītāja Agita Misāne.
Projektā darbosies RSU pētnieki – asoc. prof. Ritma Rungule un asoc. prof. Ilva Skulte, docenti Ivars Neiders un Silva Seņkāne, lektors Normunds Kozlovs, kā arī RSU doktora studiju programmas Socioloģija doktorante Edīte Pauna, kura specializējusies sociālajā antropoloģijā, un zinātniskā grāda pretendente komunikācijas zinātnē Diāna Kalniņa.
Pētījuma datu vākšanai tiks izmantotas dokumentu un literatūras studijas, aptauja un fokusētā etnogrāfija, kurai raksturīgi īsi un intensīvi datu vākšanas posmi, pētnieku grupām vai atsevišķiem pētniekiem koncentrējoties uz konkrētiem jautājumiem, kā arī ļoti detalizēta analīze. Projekta rezultāti tiks publicēti monogrāfijā (rakstu krājumā), kā arī atspoguļoti zinātniskajos rakstos, konferenču prezentācijās.
Projekts veicinās transdisciplināru nāves un miršanas pētniecību (tanatoloģiju) sociālajās zinātnēs Latvijā, sniedzot Latvijas datu analīzi un dodot iespēju veikt plašākus salīdzinošos starptautiskos pētījumus, kā arī veicinās pētījumos balstītu politisku lēmumu pieņemšanu, piemēram, par eitanāzijas iespējamo legalizāciju Latvijā.
