Ko labu dod peldēšana? Kā pasargāt sevi uz ūdens? 0
Īso Latvijas vasaru savā labā jācenšas izmantot maksimāli, gan uzņemot vitamīnus, gan visādi citādi nostiprinot veselību. Viens no veidiem, kā siltajā sezonā gūt sev labumu, ir peldēšanās, ir pārliecināta Mārupes sporta un atpūtas kluba “Servus plus” ūdens aerobikas trenere Kristīne Tihanova.
Viņa nosauc sešus ieguvumus, ko saņemsiet, ja brīvajā laikā pēc iespējas biežāk peldēsiet:
peldot uzlabojas fiziskā sagatavotība. Jo biežāk peldēsi, jo vairāk nodarbināsi savus muskuļus un kļūsi fiziski spēcīgāks.
Uzlabojas arī sirds un asinsvadu, kā arī elpošanas sistēmas veselība. Tas tāpēc, ka peldēšanas laikā jāelpo dziļi un vienmērīgi, bet, asinsritei paātrinoties, uzlabojas skābekļa un barības vielu apgāde asinsvadiem.
Paaugstinās darba spējas.
Peldot vienlaikus ir nodarbinātas praktiski visas muskuļu grupas un nostiprinās locītavu darbība. Saspringtie muskuļi atslābinās, tiek labāk apasiņoti, bet skābekļa pieplūdums smadzenēs raisa jaunu enerģijas vilni.
Tonizē ādu. Vēsais ezera, upes vai jūras ūdens ādai liek nedaudz sarauties, strauji paātrinās asinsrite un šūnās uzlabojas vielmaiņa, kas nozīmē – ādā aktīvāk strādā elastīns un kolagēns, kas ir galvenie gludas un jaunas ādas nodrošinātāji.
Palīdz tievēt. Jebkuru fitnesa aktivitāšu laikā līdz ar asinsrites paātrināšanos ātrāk tiek dedzinātas liekās tauku šūnas. Bet peldēšanas laikā tas notiek pat četras reizes intensīvāk. Tas tāpēc, ka organisms ūdenī, kas nepārsniedz 20 grādu temperatūru, pats sāk sevi sildīt, dedzinot iekšējās tauku rezerves.
Uzlabojas imunitāte. Pakļaujot sevi temperatūras maiņai starp ūdens un gaisa vidi, organismā uzlabojas termoregulācijas procesi. Tādēļ kritiskos brīžos, kad varētu pakļaut sevi saaukstēšanās riskam, organisms jau ir tik labi uztrenēts, ka pats spēj sevi pasargāt no vīrusu un saaukstēšanās slimībām.
Kas jāievēro, lai jaukā atpūta pie ūdeņiem nepārvērstos traģēdijā – brīdina Valsts policija un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests:
pareizi izvēlies peldvietu. Visdrošāk ir peldēties īpaši šim mērķim paredzētās vietās. Ja tādas nav, atceries, ka peldvietas krastam jābūt lēzenam, vēlams ar cietu pamatu. Upēs jāizvēlas vieta, kur ir vismazākā straume, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu.
Nav ieteicams peldēties doties vienam. Ja uz ūdens radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas ekstremālā situācijā spētu palīdzēt.
Nepārvērtē savus spēkus. Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt upi, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību. Turklāt, ja iepriekšējā sezonā varēji pārpeldēt upi, tas vēl nenozīmē, ka fiziskā sagatavotība ir tāda, ka vari to izdarīt arī šobrīd.
Nepazīstamā vietā uzreiz lēkt ūdenī nedrīkst. Vispirms pārliecinies, vai ūdenstilpes gultnē nav kādi akmeņi, nogrimuši asi priekšmeti, pret kuriem, lecot no augstuma, vari gūt savainojumus.
Ja esi pārkarsis saulē, ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, jo tā var izraisīt krampjus.
Paturi prātā, ka peldēties stipra vēja vai negaisa laikā ir bīstami. Arī nakts nav labākais peldēšanās laiks, jo, aizpeldot tālāk no krasta, vari apjukt un zaudēt orientēšanās spējas, lai atgrieztos atpakaļ.
Ūdenī nevajag jokojoties, skaļi saucot “Palīgā! Slīkstu!”, jo situācijā, kad tiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs var nepievērst uzmanību.
Slīcēja glābšana var apdraudēt glābēju, tādēļ pirms glābšanas uz ūdens jānovērtē situācija un savas iespējas. Slīcēju var glābt tikai tas cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert un izvilkt cietušo krastā.
Visdrošākā ir glābšana no krasta, nelaimē nonākušajam pametot virvē iesietu glābšanas riņķi. Noderēs arī bumba vai kādi citi peldoši priekšmeti, kuri slīkstošajam palīdzētu noturēties virs ūdens.
Ja esi nelaimes aculiecinieks, centies pēc iespējas labāk iegaumēt notikuma vietu, izmantojot orientierus gan uz ūdens, gan krastā, lai varētu glābējiem precīzāk norādīt vietu, kur notikusi nelaime.
Nelaimes gadījumā nekavējoties izsauc glābējus pa tālruni 112. Pēc iespējas precīzāk norādi nelaimes vietas koordinātas un piebraukšanas iespējas. Glābēji jāsagaida un jānorāda cietušā atrašanās vieta.
