Ko Ķīna vēlas no Izraēlas un “Hamās” kara? 19
Pastiprinoties konfliktam starp Izraēlu un Hamās, miera starpnieka lomu ir uzņēmusies Ķīna. Taču tās iespējas ir ierobežotas, vēsta BBC.
Valdot bažām par lielāku reģionālo karu, nedēļas nogalē Ķīna apsprieda konfliktu ar Vašingtonu. ASV ir apsolījušas, ka sadarbosies ar Ķīnu, lai rastu risinājumu.
Pēc tam, kad Ķīnas īpašais sūtnis Tuvajos Austrumos devās uz šo reģionu, lai tiktos ar arābu valstu līderiem, viņš pēc tam vedis sarunas arī ar Izraēlas un Palestīnas kolēģiem. Ķīna ir bijusi arī viena no visskaļākajām pamiera atbalstītājām ANO sanāksmēs.
Pastāv cerības, ka Ķīna varētu izmantot savas ciešās attiecības ar Irānu, kas atbalsta Hamās Gazā un Hezbollah Libānā, lai deeskalētu situāciju. ASV amatpersonas acīmredzot uzstāj, lai Ķīna “mudina uz mieru” sarunās ar irāņiem, ziņoja Financial Times.
Ķīna ir Irānas lielākā tirdzniecības partnere, un šā gada sākumā Pekina panāca retu vienošanos starp Irānu un Saūda Arābiju. Teherāna apgalvo, ka tā “ir gatava stiprināt saziņu ar Ķīnu” par situācijas atrisināšanu Gazā.
Taču citi novērotāji norāda, ka Ķīna joprojām ir mazsvarīgs spēlētājs Tuvo Austrumu politikā.
Ķīnas pirmais paziņojums par konfliktu izraisīja Izraēlas sašutumu, kura pauda “dziļu vilšanos” par to, ka Ķīna nenosodīja teroristu grupējumu Hamās un nepieminēja Izraēlas tiesības aizstāvēties.
Jau vēstīts, ka 7. oktobrī Hamās kaujinieki sāka vēl nepieredzētu uzbrukumu Izraēlai no Gazas joslas, nogalinot vairāk nekā 1400 cilvēku un sagūstot vismaz 239 ķīlniekus.
Kopš tā laika Izraēla ir veikusi atbildes triecienus Gazas joslā, kuros saskaņā ar Hamās datiem ir nogalināti vairāk nekā 8000 cilvēku. Izraēla tagad ir arī nosūtījusi karaspēku un tankus uz šo teritoriju.
Lai gan vēlāk pirmais paziņojums tika mīkstināts, Ķīna ir skaidri norādījusi, ka tā turpina atbalstīt palestīniešus. Ķīnas amatpersonas un pat prezidents Sji Dzjiņpins savos komentāros par šo konfliktu ir uzsvēruši, ka ir nepieciešams izveidot neatkarīgu Palestīnas valsti.
Jautājums ir, kāpēc Ķīna iesaistās konflikta noregulēšanā.
BBC raksta, ka viens no iemesliem ir tās ekonomiskās intereses Tuvajos Austrumos, kas varētu tikt apdraudētas, ja konflikts paplašināsies.
Pekina šobrīd ir ļoti atkarīga no ārvalstu naftas importa, un analītiķi lēš, ka aptuveni puse no tā nāk no Persijas līča. Tuvo Austrumu valstis ir kļuvušas par arvien svarīgākiem dalībniekiem Ķīnas joslas un ceļa iniciatīvā (BRI), kas ir tās ārpolitikas un ekonomikas politikas stūrakmens.
Taču vēl viens iemesls ir tas, ka konflikts ir lieliska iespēja Pekinai uzlabot savu reputāciju.
Karš ir izcēlies laikā, kad Ķīna sevi prezentē kā labāku kandidātu pasaulei nekā ASV. Viens no novērotāju viedokļiem ir tāds, ka Pekina pretnostata savu nostāju pret ASV, lai varētu pazemināt sava Rietumu sāncenša pozīcijas pasaulē. Taču, nepārprotami nenosodot Hamās, Ķīna riskē arī vājināt savu pozīciju.
Lai gan tā pauž solidaritāti ar musulmaņu vairākuma valstīm un iebilst pret Izraēlas īstenoto palestīniešu teritoriju okupāciju, Pekina joprojām tiek apsūdzēta tiesību pārkāpumos un genocīdā pret uiguru musulmaņu minoritāti, kā arī piespiedu asimilācijā Tibetā.
Lielāka problēma ir tā, ka Pekina riskē tikt uzskatīta par virspusēji iesaistītu vai, vēl ļaunāk, izmantot Izraēlas un Hamās konfliktu, lai veicinātu savas intereses.
